Šūnas, audi, orgāni, orgānu sistēmas, organismi ir dzīvības organizācijas pamatlīmeņi secībā no zemākā uz augstāko.
Dzīvības organizācijas līmeņi dzīvniekiem (arī cilvēkam) un augiem.
1. Šūna ir dzīvo organismu uzbūves un funkcionālā pamatvienība. Vienšūnas organisms sastāv tikai no vienas šūnas un pilnībā funkcionē kā dzīvais organisms. Daudzšūnu organismā bieži ķermeņa šūnas specializējas vienas funkcijas veikšanai. Vairāk par šūnu daudzveidību lasi šeit.
2. Audi ir līdzīgu šūnu grupas un to starpšūnu materiāls, kas veic noteiktu funkciju vai vairākas funkcijas. Audi ir daudzšūnu organisma organizācijas līmenis, vienšūnas organismiem audu nav. Daudzšūnu organismiem ir specializēti audi, kuri regulē organisma maņas jeb reakciju uz vidi.
| Augu audi | Dzīvnieku audi |
| vadaudi (transportē ūdeni un barības vielas) | saistaudi (savieno ķermeņa daļas, nodrošina vielu transportu) |
| balstaudi (atbild par izturību, elastību) |
muskuļaudi (nodrošina kustības un iekšējo orgānu darbību)
|
| segaudi (veic aizsargfunkciju) | epitēlijaudi (veic aizsargfunkciju) |
| pamataudi (veido auga ķermeni) | nervaudi (uztver, pārvada un analizē ārējās vides signālus) |
| veidotājaudi (veido jaunas šūnas) |
No augu veidotājaudiem veidojas pārējie augu audi. Tie atrodas gan auga dīglī, gan pieaugušā augā. Veidotājaudi sastāv no sīkām šūnām, kuras nepārtraukti dalās. Veidotājaudi izvietoti visās augošajās auga daļās.
Vadaudi sastāv no pagarinātām šūnām. Augu stumbrā un lapās tie ir izvietoti vadaudu kūlīšos. Pa vadaudiem ūdens un tajā izšķīdušās minerālvielas no saknēm tiek vadīts uz stumbru un lapām, bet organiskās vielas - no lapām uz vielu patēriņa vai uzkrāšanas vietām.
Balstaudi piešķir augiem izturību un elastību. Balstaudu šūnapvalki ir biezi. Tie atrodas visos augu orgānos, bet īpaši daudz balstaudu ir stumbrā un lapu dzīslās. Balstaudi notur stumbru un zarus vertikāli.
Segaudi apņem augu orgānus no ārpuses. To funkcijas ir:
1. saistīt augus ar apkārtējo vidi;
2. pasargāt augus no nelabvēlīgiem vides apstākļiem, pārmērīgas iztvaikošanas, mehāniskiem bojājumiem u.c.;
3. nodrošināt gāzu maiņu;
4. nodrošināt ūdens iztvaikošanu - transpirāciju.
1. saistīt augus ar apkārtējo vidi;
2. pasargāt augus no nelabvēlīgiem vides apstākļiem, pārmērīgas iztvaikošanas, mehāniskiem bojājumiem u.c.;
3. nodrošināt gāzu maiņu;
4. nodrošināt ūdens iztvaikošanu - transpirāciju.
Lakstaugiem segaudi parasti sastāv no vienas šūnu kārtas - to sauc par epidermu. Kokaugiem no ārpuses stumbru sedz epiderma, bet zem tās atrodas miza, ko veido dažādi audi. Epiderma atmirst, saplaisā, veidojot korķa kārtu.
Pamataudi veido auga ķermeni, aizpildot telpu starp citiem audiem. Pamataudu šūnām ir plāni šūnapvalki. Pamataudu šūnās notiek barības vielu ražošana, tās piedalās gāzu maiņā, veic vielu uzkrāšanas, izdalīšanas funkcijas.
Dažādi audi auga orgānos
Dzīvniekiem saistaudi saista kopā dažādas ķermeņa daļas. Tie atrodas visos orgānos. Saistaudi var būt:
1. šķidri (asinis un limfa) un veikt transporta un aizsargfunkciju;
2. irdeni (skrimšļaudi un taukaudi) un veikt balsta funkciju;
3. cieti (kaulaudi) un veikt balsta, kustību un aizsargfunkciju.
1. šķidri (asinis un limfa) un veikt transporta un aizsargfunkciju;
2. irdeni (skrimšļaudi un taukaudi) un veikt balsta funkciju;
3. cieti (kaulaudi) un veikt balsta, kustību un aizsargfunkciju.
Muskuļaudiem piemīt spēja sarauties un tie nodrošina kustības un iekšējo orgānu darbību. Muskuļaudiem ir trīs veidi:
1. gludie muskuļaudi - vārpstveida šūnas veido iekšējos orgānus. Tie nepakļaujas cilvēka gribai;
2. skeleta šķērssvītrotie muskuļaudi - nodrošina ķermeņa kustības un sejas mīmiku. To darbība ir pakļauta cilvēka gribai;
3. sirds muskuļaudi - atrodas vienīgi sirdī. To šķērssvītrotās šķiedras ir saistītas ar blakus šķiedrām. Cilvēka gribai tie nepakļaujas.
Dzīvniekiem epitēlijaudi ir veidoti no blīvi novietotām šūnām. Epitēlijaudi sedz visu ķermeņa virsmu, izklāj dobumus, kā arī veido dziedzeraudus. Tie pilda aizsargfunkciju un spēj gan absorbēt (uzņemt), gan sekretēt (izdalīt) dažādas vielas. Epitēlijaudi veido ādas ārējo slāni, izklāj visus ķermeņa dobumus (arī asinsvadu iekšējo virsmu), sedz visus iekšējos orgānus un izveido dziedzerus. Izšķir segepitēliju un dziedzerepitēliju.
Nervaudus veido nervu šūnas - neironi. Tiem ir gari izaugumi. Nervaudi uztver signālus no ārējās vides un iekšējiem orgāniem, pārvada un analizē tos. Nervaudi veido galvas un muguras smadzenes un nervus.
Cilvēka (dzīvnieku) audi