Šūnas, audi, orgāni, orgānu sistēmas, organismi ir dzīvības organizācijas pamatlīmeņi secībā no zemākā uz augstāko.
3. Orgāni ir audu grupa dzīvā organismā, kas ir pielāgota noteiktas funkcijas veikšanai. Orgāni ir atbildīgi par organisma dzīvības uzturēšanas pamatfunkcijām.
Augos galvenie orgāni ir stumbrs, sakne, lapas, zieds un auglis.
Augu orgāni
Saknes ir auga pazemes orgāns. Saknes auga dzīvē veic trīs galvenās funkcijas:
1. nostiprina augu augsnē;
2. uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas;
3. uzkrāj rezerves barības vielas.
Stumbrs ir auga virszemes daļa, kas savieno sakni ar lapām, ziediem, augļiem. Tam ir trīs uzdevumi:
1. balstīt auga lapas, ziedus un augļus;
2. transportēt ūdeni un minerālvielas augšup uz lapām, ziediem un augļiem un organiskās vielas no lapām lejup uz saknēm;
3. veidot jaunus audus, augot lielākam.
Lapas augā arī veic trīs svarīgus uzdevumus:
1. fotosintēzes veikšana, kas ir lapas galvenā funkcija. Tā notiek lapas šūnās esošajos hloroplastos, izmantojot Saules gaismu un neorganiskās vielas (ūdeni un ogļskābo gāzi), sintezē organiskās vielas (cukurus) un izdala skābekli;
2. elpošana. Augi elpo visu diennakti, skābekļa uzņemšana un ogļskābās gāzes izdalīšana visvairāk notiek caur lapām;
3. ūdens iztvaikošana. Augi lieko ūdeni izvada caur lapām.
Zieds ir auga dzimumorgāns - tas nodrošina augu vairošanos. Pēc zieda apputeksnēšanas un apaugļošanas zieda vietā veidojas auglis.
Auglī nobriest un nogatavojas sēklas, kas tālāk izplatās apkārtnē. No sēklām attīstās jauni augi.
Dzīvniekiem orgāni ir daudzveidīgi un atbildīgi gan par specifiskām funkcijām, gan ļoti plašām veicamajām darbībām.
Cilvēka iekšējie orgāni
4. Orgānu sistēmu veido orgāni, kas sadarbojas, lai nodrošinātu konkrētu un būtisku dzīvības uzturēšanas funkciju organismā.
Augiem izdala divas orgānu sistēmas - virszemes jeb dzinumu (vasas) orgānu sistēmu un pazemes jeb sakņu sistēmu.
Auga virzemes un pazemes orgānu sistēmas
Attīstītākiem dzīvniekiem ir izveidojušās vairākas orgānu sistēmas, kas veic noteiktas funkcijas organismā, savstarpēji nodrošinot organisma darbību. Tās ir:
1. gremošanas orgānu sistēma, kas uzņem un uzsūc barības vielas un izvada nesagremoto pārtiku;
2. balsta un kustību (skeleta un muskuļu) orgānu sistēma, kas balsta un aizsargā iekšējos orgānus un nodrošina pārvietošanos;
3. asinsrites orgānu sistēma, kas nodrošina vielu transportu organismā;
4. elpošanas orgānu sistēma, kas nodrošina gāzu maiņu (skābekļa uzņemšanu un ogļskābās gāzes izvadīšanu);
5. nervu sistēma, kas nodrošina organisma nepārtrauktu darbību;
6. maņu orgānu sistēmas, kas uztver apkārtējās vides radītos kairinājumus;
7. izvadorgānu sistēma, kas izvada nevajadzīgos vielmaiņas produktus;
8. dzimumorgānu sistēma, kas nodrošina vairošanos jeb pēcnācēju radīšanu;
9. segaudu sistēma, kas norobežo organismu no apkārtējās vides un aizsargā;
10. limfātiskā orgānu sistēma, kas nodrošina vielu transportu un veido imūnsistēmu;
11. endokrīnā orgānu sistēma, kas nodrošina organisma augšanu un attīstību, organisma darbības regulāciju.
Cilvēka (dzīvnieku) orgānu sistēmas
5. Organisms ir orgānu un orgānu sistēmu kopums. Organisms darbojas kā vienota vienība, kuras pamatmērķis ir uzturēt dzīvību un vairoties.
Dzīvības organizācijas līmeņi
Svarīgi!
Atomi, molekulas un šūnas sastāvdaļas nav dzīvas pamatvienības!
Apskatīsim visus organizācijas līmeņus augam - parastajai liepai, un dzīvniekam - rudajai lapsai, ar piemēriem!
| Parastā liepa | Rudā lapsa |
 |
 |
| Puscaurspīdīga šūna - pamataudu šūna, kurā ir hloroplasti. Tajos notiek fotosintēzes process. | Sirds muskuļaudu šūna, kas spēj automātiski ģenerēt elektriskos impulsus. |
| Šīs šūnas kopā veido pamataudus. Pamataudu funkcija ir ražot barības vielas fotosintēzes procesā. |
Sirds muskuļaudu šūnas veido sirds muskuļaudus jeb miokardu. Tas visu dzīvi ritmiski saraujas un atslābst.
|
| Pamataudi kopā ar balstaudiem, vadaudiem un segaudiem veido lapu. Lapas liepā ir galvenās barības vielu ražošanas vietas, jo tās satur visvairāk pamataudu šūnas. | Sirds muskuļaudi kopā ar saistaudiem, epitēlijaudiem un nervu audiem veido sirdi. Tās galvenā funkcija ir pumpēt asinis, lai uzturētu asiņu cirkulāciju. |
| Lapas, sadarbībā ar stumbru (vasas jeb dzinumu orgānu sistēma), nogādā saražotās barības vielas uz jaunajiem ziediem un sakņu sistēmu, bet no saknēm saņem ūdeni un neorganiskās vielas, lai varētu notikt fotosintēzes process. | Sirds, asinsvadi un asinis veido asinsrites orgānu sistēmu. Šī sistēma nodrošina skābekļa un barības vielu transportu pa visu ķermeni, kā arī izvada atkritumvielas no šūnām. |
| Visas orgānu daļas darbojas saskaņoti, lai nodrošinātu vienu no daudzajām parastās liepas izdzīvošanai nepieciešamajām funkcijām - barības vielu ražošanu. | Rudā lapsa vai jebkurš cits dzīvnieks ir organisms, kurā asinsrites sistēma, kopā ar citām orgānu sistēmām, piemēram, gremošanas, elpošanas un nervu sistēmu, nodrošina visus dzīvības procesus. |