Bioloģija aplūko ļoti daudzus dzīvos organismus. Dabas pētnieki jau sen ir meklējuši veidus, kā sakārtot dzīvos organismus grupās, ņemot vērā to iekšējās un ārējās pazīmes. Piemēram, visus dzīvos objektus varētu kārtot pēc to krāsas, izmēra vai funkcijām. Piemēram, attēlā visus objektus varētu sakārtot pēc krāsām (zaļš, dzeltens, sarkans), pēc izmēriem (mazs, vidējs, liels) vai objekta uzbūves veida (lapa, auglis, dzīvnieks).
Objektu grupēšana pēc dažādām pazīmēm
Sistemātika ir bioloģijas nozare, kas pēta organismu daudzveidību un tos klasificē jeb grupē pēc to līdzībām, radniecības un evolūcijas ceļiem.
Sistemātika palīdz zinātniekiem saprast, kā dažādas dzīvās būtnes ir saistītas savā starpā un kā tās ir attīstījušās laika gaitā, kā arī palīdz saprast dabas daudzveidību. Ar sistemātikas palīdzību organismi tiek sagrupēti dažādās kategorijās, piemēram, dzimtās, sugās, ģintīs un klasēs.
Par sistemātikas tēvu dēvē Kārli Linneju. Daudzus gadus zinātnieki diskutēja par to, kā klasificēt visus dzīvos organismus. Lai arī šobrīd nav vienprātības, tomēr lielākā daļa zinātnieku piekrīt 1969. gadā izveidotajai Roberta Vitakera klasifikācijai.
Kas ir valsts bioloģijā? Bioloģisko valstu sistēma ir veids, kā zinātne klasificē dzīvās būtnes pēc to senčiem. Tas nozīmē, ka visām sugām, kas veido šīs piecas lielās grupas, ir kopīgi priekšteči.
Vitakera klasifikācija visus dzīvos organismus iedala 5 valstīs (karalistēs): monēru, protistu, sēņu, augu un dzīvnieku.
Pazīmes, pēc kā šie organismi tika sagrupēti, ir:
- organismi ir veidoti no vienas šūnas vai daudzām šūnām;
- organisma šūnās ir vai nav kodols;
- organisma šūnām ir vai nav šūnapvalks;
- organismu barošanās veids - paši saražo barības vielas (fotosintēzē) vai iegūst tās, apēdot citus organismus.
Piemēram, baktērija ir vienšūnas organisms, kurai šūnā nav ar membrānu norobežots kodols, ir šūnapvalks. Dažas baktērijas ir spējīgas fotosintezēt, dažas barojas ar citiem organismiem.
Baktērijas uzbūve
Sūnas ir daudzšūnu organisms, katrā šūnā ir kodols, šūnas norobežotas ar šūnapvalku. Hloroplasti nodrošina fotosintēzi - organisko vielu ražošanu.
Sūnas - daudzšūnu organisms
Vitakera klasifikācijā ir piecas dzīvo organismu valstis:
- Monēras – vienkārši vienšūnas organismi bez kodola, piemēram, baktērijas.
- Protisti – vienšūnas organismi ar kodolu, piemēram, amēbas.
- Sēnes – organismi, kuri barojas ar organiskām vielām, piemēram, sēnes un ķērpji.
- Augi – fotosintezējoši organismi, piemēram, sūnas, papardes, koki.
- Dzīvnieki – daudzšūnas organismi, kuri pārvietojas un barojas ar citiem organismiem, piemēram, zīdītāji, putni, kukaiņi.
Vitakera klasifikācija
Mums visapkārt ir ļoti daudz dzīvo organismu. Lai dabas pētnieki varētu tos atpazīt un runāt par tiem, Kārlis Linnejs 18. gadsimtā ieviesa bināro nomenklatūru.
Binārā nomenklatūra ir sugai piešķirts unikāls zinātnisks nosaukums, kas sastāv no divām daļām.
Katra dzīvā organisma nosaukuma latīņu valodā viena daļa ir ģints nosaukums un otrs - sugas epitets.
Piemēram, pelēkais strazds ir Turdus pilaris, bet melnais meža strazds ir Turdus merula. "Turdus" ir ģints vārds - strazds. "Pilaris" un "merula" ir sugas epiteti - īpašs apzīmējums konkrētajam organismam, kas viņu atšķir no pārējiem.
Pelēkais strazds (Turdus pilaris)
Melnais meža strazds (Turdus merula)
Katrs organisms, ko mēs redzam savā apkārtnē, bioloģijā tiek dēvēts par indivīdu.
Indivīds ir dažādu dzīvības formu (augi, dzīvnieki, sēnes) pamatvienība.
Piemēram, liepa, kas aug parkā. Arī katrs cilvēks ir indivīds. Katram indivīdam piemīt savas individuālas īpašības. Tomēr daudzi indivīdi ir savstarpēji līdzīgi, piemēram, visi strazdi. Tos nevar sajaukt ar stārķiem. Tie atšķiras tāpēc, ka pieder dažādām sugām.
Suga ir indivīdu kopa, kam ir līdzīga uzbūve un kas spēj savā starpā vairoties, radot auglīgus pēcnācējus. Suga ir sistemātikas pamatvienība bioloģijā.
Viens melnais meža strazds ir indivīds
Suga Melnais meža strazds