Uz mūsu planētas ir apzinātas vairāk nekā 2 miljoni dažādu sugu, taču zinātnieki lēš, ka vēl vismaz 4–5 miljoni sugu joprojām nav atklātas. No zināmajām sugām aptuveni 1 miljons ir kukaiņi, vairāk kā 11 tūkstoši ir putnu, bet 6 tūkstoši ir dažādu sugu zīdītāji. Latvijā ir ap 14,5 tūkstošiem dažādu dzīvnieku sugu, no tiem 69 ir zīdītāji.
Dabas pētnieki ir izveidojuši sistemātiskās vienības jeb taksonus, lai vieglāk grupētu un orientētos dažādajos organismos.
Taksons ir zinātniskais nosaukums jebkurai grupai, kurā ir sakārtoti organismi.
Katram taksonam ir savs nosaukums un tas ietver noteiktas īpašības, kas kopīgas visiem šīs grupas pārstāvjiem.
Dzīvnieku valsts taksoni ir valsts, tips, klase, kārta, dzimta, ģints, suga.
Taksoni no lielākā uz mazāko
Piemēram, brūnā lāča taksnomiskais jeb sistemātiskais iedalījums ir sekojošs:
Lai vieglāk būtu apjaust dzīvnieku daudzveidību, ir izveidotas dzīvnieku valsts iedalījuma shēmas. Attēlā redzamā dzīvnieku sistemātikas shēma atklāj tikai daļu no visām dzīvnieku grupām, kas ir dzīvnieku valstī. Piemēram, kopā ir 35 dažādi dzīvnieku tipi, šajā shēmā attēloti 9 biežāk sastopamie un zināmākie.
Dzīvnieku valsts shematiskais iedalījums
Biologi, runājot par dzīvniekiem, izmanto jēdzienus "bezmugurkaulnieki" un "mugurkaulnieki". Tātad ir dzīvnieki, kuriem ir mugurkauls, un ir dzīvnieki, kuriem tāda nav. Vienīgais dzīvnieku tips ar mugurkaulu ir hordaiņu tips.
Bezmugurkaulnieku iedalījums
1. Sūkļu tipā ietilpst vienkārši daudzšūnu dzīvnieki, kas dzīvo zem ūdens, piesaistīti virsmām, piemēram, akmeņiem. Tiem ir porains ķermenis. Tie filtrē ūdeni, lai iegūtu barības vielas. Sūkļiem nav ne nervu, ne muskuļu, ne iekšējo orgānu, un tie dzīvo gan sālsūdenī, gan saldūdenī. Latvijā sastopams parastais krūmsūklis (Spongilla lacustris).
2. Adatādaiņu tips ietver jūras dzīvniekus, kas ir simetriski. Viņu ķermenis veido ārējais skelets, kas sastāv no adatveida kaļķa plāksnēm. Tiem ir gan asinsvadu sistēma, gan gremošanas, primitīva nervu sistēma, daļai ir arī elpošanas sistēma. Dzīvo sāļos un ļoti sāļos ūdeņos, tādēļ Baltijas jūrā nav sastopami. Šajā tipā ietilpst parastā jūras zvaigzne (Asterias rubens) un Eiropas ēdamais jūras ezis (Echinus esculentus).
3. Zarndobumaiņu tips sastāv no vienkārši veidotiem dzīvniekiem, kuriem ir ķermenis ar vienu atveri, kas noder gan barības uzņemšanai, gan atkritumvielu izvadīšanai. Šie dzīvnieki var būt statiski (piestiprinājušies pie kādas virsmas) vai kustīgi. Zarndobumaiņiem ir dzeļšūnas, kas palīdz aizsargāties un iegūt barību. Baltijas jūrā ir novērojamas ausainās aurēlijas (Aurelia aurita) - medūzas, bet Latvijas dīķos un ezeros var sastap pelēko hidru (Hydra vulgaris).
4. Plakantārpu tips ietver plānus, parasti parazītiskus tārpus ar vienkāršu ķermeņa uzbūvi. Atkarībā no dzīvnieka dzīvesveida, to uzbūve atšķiras. Lielākajai daļai nav attīstīta asinsrites sistēma vai elpošanas sistēma. Arī gremošanas sistēma ir primitīva vai tādas nav (uzturvielas uzsūc caur ādu). Nervu sistēma ir ļoti vienkārša. Bīstams parazīts, kuru cilvēki var uzņemt caur jēlu gaļu, ir vērša lentenis (Taeniarhynchus saginatus). Latvijas ūdeņos var sastapt plēsīgu plakantārpu - balto planāriju (Dendrocoelum lacteum).
5. Posmtārpu tipa tārpiem ir posmos dalīts ķermenis ar slēgtu asinsrites sistēmu un sarežģītāku gremošanas orgānu sistēmu, nekā citiem tārpiem. Tie ir sastopami gan uz sauszemes, gan ūdenī, gan augsnē. Visiem labi zināmā dižslieka (Lumbricus terrestris) vai medicīnas dēle (Hirudo medicinalis) ir posmtārpu tipa pārstāvji.
6. Veltņtārpu tipā ietilpst tārpi ar garenu, veltenisku ķermeni. Lielākoties šī tipa pārstāvji ir parazīti, ir arī brīvi dzīvojoši dzīvnieki, kas sastopami dažādās vidēs - ūdenī, augsnē. Veltņtārpiem nav asinsrites un elpošanas sistēmas. Biežāk zināmie veltņtārpi ir cilvēka cērme (Ascaris lumbricoides) un cilvēka spalītis (Enterobius vermicularis).
7. Gliemju tipa dzīvniekiem ir mīksts ķermenis, kas daļai šo organismu ir aizsargāts ar čaulu. Visas orgānu sistēmas ir samērā labi attīstītas. Gliemju tipā ietilpst trīs klases: gliemeņu klase (divvāku čaula), gliemežu klase (viengabalaina čaula vai čaulas nav) un galvkāju klase (kāja pārveidojusies par taustekļiem). Latvijā vienīgā gliemene, kas veido īstas pērles, ir Ziemeļu upespērlene (Margaritifera margaritifera). Lielais kailgliemezis (Limax maximus) ir viens no lielākajiem sauszemes gliemežiem, milzu kalmārs (Architeuthis dux) ir galvkājis, kas jūrās sasniedz pat 12-13 m garumu.
8. Posmkāju tips ietver dzīvniekus, kuriem ir izteikti posmos dalīts ķermenis ar ārējo skeletu. Tā ir lielākā dzīvnieku grupa uz Zemes un ietver dažādas apakšgrupas, piemēram, kukaiņus, zirnekļus un vēžveidīgos. Posmkāji dzīvo visdažādākajās vidēs – gan uz sauszemes, gan ūdenī, gan augsnē. Rūsganā meža skudra (Formica rufa), platspīļu upesvēzis (Astacus astacus) un mājas zirneklis (Tegenaria domestica) ir posmkāju tipa pārstāvji.
