Kopš bērnības cilvēks atrodas pastāvīgā kustībā. Ikdienā var notikt negaidītas balsta un kustību orgānu sistēmas traumas - kaulu izmežģījumi, kaulu lūzumi, saišu sastiepumi, muskuļu krampji un daudz kas cits.
Katram cilvēkam jābūt gatavam sniegt pirmo nepieciešamo palīdzību cietušajam!
Pirmā palīdzība - palīdzība, ko cietušajiem dzīvībai vai veselībai kritiskā stāvoklī savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz cits cilvēks.
Rīcība, ja kādam ir nepieciešama palīdzība:
1. Tūlītējie pasākumi – jāveic pirms palīdzības izsaukšanas, lai saglabātu cietušā dzīvību (piem., apturēt dzīvībai bīstamu asiņošanu, atbrīvot elpošanas ceļus, novērst briesmu avotu).
2. Palīdzības izsaukšana – sauc palīgā apkārtējos un izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību (NMP).
2. Palīdzības izsaukšana – sauc palīgā apkārtējos un izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību (NMP).
Svarīgi!
Atceries, ka sarunā ar dispečeru informācija jāziņo tieši šādā secībā: kur noticis, kas noticis, cik cietušo. Un nepārtrauc sarunu, pirms to nav izdarījis dispečers!
3. Cietušā aprūpe – pirmā palīdzība līdz NMPD ierašanās brīdim.
Ja cietušie ir vairāki, vispirms jāpalīdz tam, kura stāvoklis ir vissmagākais!
Izplatītākās balsta un kustību orgānu traumas:
- Roku un kāju traumas (izmežģījumi, lūzumi, sastiepumi). Pazīmes parasti ir - sāpes, deformācijas, nespēja pakustināt ekstremitāti, pietūkums.
Izmežģījums ir pilnīga kaulu locītavu galu pārvietošanās attiecībā vienai pret otru. Aktīvas kustības kļūst neiespējamas.
Izmežģījies īkšķis
Gūžas locītavas izmežģījums
Kaulu lūzums ir daļējs vai pilnīgs kaula viengabalainības zudums. Kaulu lūzumus iedala:
- slēgtos lūzumos (netiek skarti apkārtējie audi un āda) un
- vaļējos lūzumos (ir bojāti apkārtējie audi un āda un no brūces var redzēt kaulu gabalus).
Kaulu lūzumi
Slēgts un vaļējs lūzums
Svarīgi!
Lai diagnosticētu kaulu lūzumu, jāveic rentgens.
Saišu sastiepums. Locītavas ir kustīgi skeleta kaulu savienojumi. Saites savieno locītavu veidojošo kaulu galus un notur tos attiecīgā stāvoklī. Tās nav elastīgas, tāpēc tās iespējams sastiept vai pārraut.
Potītes sastiepums
Saišu plīsums
Kā sniegt pirmo palīdzību:
Sniedzot pirmo palīdzību nevajag censties atšķirt, kādu traumu cietušais guvis. Jāpieņem sliktākais variants - lūzums, un attiecīgi jārīkojas.
- Nekustini un nepārvieto cietušo (izņemot gadījumos, ja ir dzīvības briesmas, tad tas jādara prātīgi un uzmanīgi)! Saglabā traumēto vietu tādā stāvoklī, kādā cietušais atrasts.
- Zvani uz 113. Dispečers (zvana saņēmējs) pēc tava stāsta izvērtēs, vai nepieciešama NMPD brigāde, vai tomēr pats cietušais var doties uz tuvāko medicīnas iestādi.
- Ja cietušajam jāgaida palīdzība, neļauj tam atdzist vai uzkarst! Aprūpē un nomierini cietušo personu.
- Mugurkaula traumas. Ja cietušais ir bijis ceļu satiksmes negadījumā, kritis no liela augstuma, lēcis ūdenī, pieņem, ka cietušajam var būt traumēts mugurkauls.
Mugurkaula trauma
Kā sniegt pirmo palīdzību:
- Centies nepieļaut, lai cietušais kustas vai groza galvu.
- Pats nekustini un nepārvieto cietušo un neļauj citiem arī kustināt.
- Zvani uz 113.
- Kamēr gaidi NMPD, aprūpē un nomierini cietušo.
- Amputācijas. Ik gadu ir cilvēki, kuri, veicot zāģēšanas, skaldīšanas vai remontdarbus, guvuši dažādu ķermeņu daļu amputācijas. Parasti netiek ievēroti drošības noteikumi strādājot ar asiem elektroinstrumentiem.
Kā sniegt pirmo palīdzību:
- Pasargā sevi no cietušā asinīm - uzvelc ūdens necaurlaidīgus cimdus (arī plastikāta maisiņš der).
- Atbrīvo no apģērba asiņojošo/bojāto ķermeņa vietu.
- Aizspied brūci ar pirkstu, plaukstu vai dūri, ja iespējams, izmantojot marles salveti vai tīru drēbes gabalu.
- Lai cilvēks nenoģībtu, noguldi cietušo guļus ar asiņojošo vietu uz augšu.
- Pēc brītiņa pārliecinies vai asiņošana ir apturēta - ja tā turpinās, piespied brūci stiprāk, ja iespējams, uzliekot vēl marles salveti vai drēbes gabalu pa virsu esošajam materiālam.
- Zvani uz 113.
- Neatlaid brūci līdz mediķu brigādes atbraukšanai.
- Aprūpē cietušo, mierīgi sarunājies ar to.
Parūpējies par amputēto ķermeņa daļu!
- Ietin to tīrā materiālā (nemazgā to).
- Ieliec to nebojātā plastikāta maisiņā.
- Uzglabā to vēsumā (neļauj tai sasalt vai sasilt - vislabāk turēt +4C temperatūrā).
- Muskuļu krampji
Krampji uznāk pilnīgi neatkarīgi no cilvēka gribas. Tās ir lēkmjveida, nepatīkamas sajūtas, kad muskuļi pēkšņi tiek sarauti un kustības ir ierobežotas – tu vairs nevari iztaisnot kāju vai roku, vai pirkstus. Krampji var būt arī visā ķermenī.
Kā sniegt pirmo palīdzību:
Ja krampji ir tikai konkrētā ķermeņa daļā visbiežāk iztiek ar masāžu vai ķermeņa daļas atpūtināšanu.
Plaukstas krampis
Krampis sarauj kāju
Ķermeņa krampji atpazīstami pēc tā, ka cilvēks pēkšņi nokrīt zemē, ķermenis ir kļuvis stīvs, sasprindzis. Var būt novērojama raustīšanās, krampjainas kustības visā ķermenī.
Kā sniegt pirmo palīdzību:
- Sargā cietušo krampju lēkmes laikā no iespējamām traumām, īpaši pasargā cietušā galvu.
- Zvani 113.
- Ja ir nepieciešami atdzīvināšanas pasākumi, tie jāveic pēc lēkmes.
Nedrīkst:
- Siet cilvēku kaut kam klāt.
- Vērt vaļā sakostos zobus.
- Likt karotes vai citus priekšmetus mutē.