Asinis ir šķidrie saistaudi, kas sastāv no asins plazmas un asinsķermenīšiem.
Pieaugušam cilvēkam asinis ir aptuveni 5-6 L, kas veido ap 8% ķermeņa masas. Asins plazma ir asiņu šķidrā daļa, asinsķermenīši ir eritrocīti, leikocīti un trombocīti.
Asins sastāvs
Eritrocīti jeb sarkanie asinsķermenīši - plakanas, diskveida šūnas, bez kodola, kas piešķir asinīm sarkano krāsu. Sarkano asinsķermenīšu funkcija ir pārnēsāt skābekli no plaušām uz ķermeņa audiem un ogļskābo gāzi atpakaļ uz plaušām. Par šīs funkcijas izpildi ir atbildīgs eritrocītos esošais hemoglobīns - dzelzi saturoša olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos. Tieši hemoglobīnam piesaistīto gāzes molekulu (skābekļa vai ogļskābās gāzes) daudzums nosaka, vai asinis ir venozas (vairāk ir ogļskābā gāze) vai arteriālas (vairāk ir skābeklis).
Eritrocītos esošā hemoglobīna molekula piesaista un mērķorgānā atbrīvo skābekli
Leikocīti jeb baltie asinsķermenīši - bezkrāsainas šūnas ar kodolu (lielāki par eritrocītiem). Leikocītus iedala vēl sīkāk pēc to uzbūves un funkcijām, bet par to mācīsies vidusskolā! Baltās asins šūnas var pārvietoties ārpus asinsvadiem, lai nonāktu tur, kur tie ir nepieciešami - infekciju vietās, brūcēs utt.
Leikocītu daudzveidība
Leikocīti organismā veic trīs galvenās funkcijas:
1. Cīnās pret infekcijām. Leikocīti atpazīst un iznīcina baktērijas, vīrusus un citus kaitīgos mikroorganismus. Tie spēj fagocitēt (apēst jeb uzņemt savā šūnā) svešķermeņus, tos absorbēt.
2. Veido imunitāti. Baltās asins šūnas palīdz organismam izveidot aizsardzību pret slimībām, piemēram, veidojot antivielas.
3. Atbrīvojas no bojātām šūnām. Leikocīti palīdz sadalīt un izvadīt no organisma bojātas vai vecas šūnas.
Leikocītu darbība gadījumā, kad svešķermeņis ir nonācis organismā
Trombocīti - asins plātnītes jeb citoplazmas gabaliņi, kas ir atrāvušies no kaulu smadzenēm. Trombocīti ir svarīgi asins recēšanas procesā. Kad notiek trauma vai savainojums, trombocīti palīdz apturēt asiņošanu "aizbāžot" caurumu, tādējādi pasargājot organismu no noasiņošanas.
1. Trobocīti aktivizējas saskarē ar nelīdzenu virsmu - ja asinsvada sieniņā ir radies bojājums, negluda virsma, trombocīts tai pieķeras.
2. Trombocīti sāk sabrukšanas procesu, izdalot bioloģiski aktīvas vielas. Sākas asiņu recēšana.
3. Asins plazmā esošā olbaltumviela fibrinogēns pārvēršas fibrīna pavedienos.
4. Izveidojas tāds kā tīkls no fibrīna pavedieniem, kuros saķep eritrocīti, veidojot recekli, ko dēvējam par trombu. Uz ādas mēs šo recekli ieraugām kā kreveli, kas izveidojas ādas bojājuma vietā un pasargā organismu no svešķermeņu iekļūšanas un infekcijām.
Tromba veidošanās process
Bieži vien visus trīs asinsķermenīšus ir vieglāk atcerēties, ja par tiem domā no to funkciju viedokļa. Eritrocīti ir kā preču piegādātāji, leikocīti kā sargi, bet trombocīti kā remontētāji.
Asins plazma - asins šķidrā daļa, caurspīdīgs, viegli dzeltenīgs šķidrums, kas satur daudz svarīgas barības vielas un kurā "peld" asins šūnas. Veido 55% no asins sastāva.
Plazmas sastāvs:
1. Ūdens (aptuveni 90–92% no plazmas) ir galvenā sastāvdaļa, kas nodrošina šķīdumu citām vielām.
2. Olbaltumvielas (7–8%) veic dažādas funkcijas, piemēram, uztur asins osmotisko spiedienu un nodrošina šķidrumu līdzsvaru organismā, piedalās imunitātes procesos, piedalās asins recēšanas procesā.
3. Sāļi un minerālvielas (piemēram, nātrijs, kālijs, kalcijs, hlors) uztur asins pH līmeni un palīdz nodrošināt muskuļu un nervu šūnu darbību.
4. Barības vielas (glikoze, aminoskābes, lipīdi), kas tiek transportētas uz audiem.
5. Atkritumvielas (pienskābe, urīnviela un citi vielmaiņas galaprodukti) tiek transportēti uz izvadorgāniem.
6. Hormoni un vitamīni tiek transportēti uz konkrētiem mērķa audiem vai orgāniem.
Asins plazma veic vairākas svarīgas funkcijas organismā:
1. Barības vielu un atkritumvielu transportēšana.
2. Uztur līdzsvaru regulējot ūdens, sāļu, osmotisko spiedienu, uzturot pH līmeni.
3. Piedalās imunitātes veidošanā.
4. Piedalās asins recēšanas procesā.
5. Regulē siltumu - uztur vienmērīgu ķermeņa temperatūru.