Asinsrites orgānu sistēmā vienlaikus notiek daudzi procesi, kas nodrošina vielu plūsmu pa visu organismu.
1. Sirdsdarbība.
Sirds ir muskuļots orgāns, kas darbojas kā sūknis, nodrošinot asiņu plūsmu pa visu ķermeni. Tā darbojas ritmiski - saraujoties un atslābstot.
- Sistole (S) jeb sirds saraušanās. Sirdij saraujoties (sākumā saraujas priekškambaris, tad kambaris) asinis tiek izgrūstas artērijās. No labā kambara asinis nonāk plaušu artērijās, bet no kreisā kambara asinis nonāk aortā. Pusmēness vārstuļi aizveras, lai novērstu asiņu atplūšanu atpakaļ kambaros. Sistoli mēs sajūtam kā savu pulsu, jo asinsvados palielinās asiņu daudzums, tātad pieaug asinsspiediens.
- Diastole (D) jeb sirds atslābšana. Sirdij atslābstot priekškambari un kambari piepildās ar asinīm. No augšējās un apakšējās dobās vēnas asinis ieplūst labajā priekškambarī, bet no plaušu vēnām - kreisajā priekškambarī. Viru vārstuļi starp priekškambari un kambari atveras, ļaujot asinīm ieplūst kambaru dobumos. Diastoles laikā asinis ieplūst sirdī, asinsvados asiņu daudzums samazinās, samazinās asinsspiediens.
Diastoles un sistoles animācija
Cilvēkam normālā miera stāvoklī minūtes laikā sirds saraujas 60-80 reizes, to mēs saucam par pulsu. Asinsspiediens ir vēl viens parametrs pēc kā nosaka sirds un asinsvadu sistēmas veselību. Sirds saraušanās laikā nosaka sistolisko asinsspiedienu (normāli ir 110-130 mmHg), bet sirds atslābšanas laikā nosaka diastolisko asinsspiedienu (normāli ir 60 - 80 mmHg). Jauniem cilvēkiem veselīgs asinsspiediens ir aptuveni 110/70 mmHg, bet pieaugušiem cilvēkiem 120-130/80 mmHg. Asinsspiediens ir atkarīgs no cilvēka veselības stāvokļa. To var ietekmēt paaugstināta temperatūra, stress, pārmērīga kafijas lietošana un citi faktori.
Visa sirdsdarbība ir ļoti precīza, un katrs cikls nodrošina, ka asinis tiek efektīvi pārvadātas gan uz plaušām (mazais asinsrites loks), gan uz audiem (lielais asinsrites loks).
2. Arteriālas un venozas asinis.
Viena no asiņu funkcijām ir nodrošināt gāzu maiņu organismā - piegādāt audiem un orgāniem skābekli, bet aizvadīt lieko ogļskābo gāzi.
Arteriālas asinis ir asinis, kurās skābeklis ir vairāk kā ogļskābā gāze.
Venozas asinis ir asinis, kurās ogļskābā gāze ir vairāk kā skābeklis.
3. Mazais asinsrites loks.
Cilvēkiem asinsrite vienlaikus notiek pa diviem lokiem - lielo un mazo.
Mazā asinsrites loka funkcija ir nodrošināt ogļskābās gāzes izvadīšanu no organisma un skābekļa uzņemšanu asinīs.
Svarīgi!
Mazajā asinsrites lokā pa artērijām (prom no sirds uz plaušām) plūst venozas asinis (piesātinātas ar ogļskābo gāzi), bet atpakaļ pa vēnām (no plaušām uz sirdi) plūst arteriālas asinis (piesātinātas ar skābekli).
Mazā asinsrites loka shēma
4. Lielais asinsrites loks.
Lielā asinsrites loka funkcija ir piegādāt skābekli un barības vielas audiem un orgāniem un aizvadīt prom ogļskābo gāzi un atkritumvielas.
Svarīgi!
Lielajā asinsrites lokā pa artērijām (prom no sirds uz orgāniem) plūst arteriālas asinis (piesātinātas ar skābekli), bet atpakaļ pa vēnām (no orgāniem uz sirdi) plūst venozas asinis (piesātinātas ar ogļskābo gāzi).
Lielā asinsrites loka shēma
5. Asins plūsma organismā.
Asinsrite organismā vienlaikus notiek pa abiem asinsrites lokiem - gan mazo, gan lielo. Vienlaikus notiek abi procesi - asiņu bagātināšanās ar skābekli plaušās un skābekļa atdošana audos un orgānos. 1 minūtes laikā miera stāvoklī caur sirdi tiek izpumpēti aptuveni 5 litri asiņu.
Cilvēka asinsrites orgānu sistēma