Asinsrite ir nepārtraukta asins plūsma asinsrites sistēmā. Tā nodrošina vielu transportu, imunitāti un regulē ķermeņa temperatūru.
Asinsrites sistēma ir veidota no sirds un asinsvadiem - vēnām, vēnulām, arteriolām, artērijām un kapilāriem.
Asinsvadi nodrošina asins cirkulāciju. Tie ir cauruļveida orgāni, pa kuriem noteiktā virzienā plūst asinis.
Artērijas ir asinsvadi, kuros asinis plūst no sirds uz audiem un orgāniem. Tām ir biezākas sienas, tajās ir vairāk muskuļu šķiedru un saistaudu elastīgo šķiedru nekā vēnām. Artēriju sienu gludo muskuļu saraušanās un atslābšana attiecīgi pazemina vai paaugstina asinsspiedienu. Artērijas organismā sazarojas kļūstot par arteriolām, bet arteriolas par kapilāriem.
Artērijas uzbūve
Kapilāri ir mazākie asinsvadi, kuru diametrs ir apmēram 7 mikroni (vēl plānāki par cilvēka matu). Tas ir pietiekami, lai caur to izietu tikai viens eritrocīts. Caur kapilāru plānajām sienām notiek gāzu un barības vielu apmaiņa starp asinīm un šūnām.
Kapilāru uzbūve, veidi
Vēnas ir asinsvadi, kuros asinis plūst no audiem un orgāniem uz sirdi. Tām sieniņas ir daudz plānākas un mīkstākas par artēriju sieniņām. Vēnās ir kabatveida vārstuļi, lai asinis plūstu vienā virzienā uz sirdi. Vēnas organismā ir sazarojušās vēnulās, bet vēnulas - kapilāros.
Vēnas uzbūve
Asinsrites orgānu sistēmas galvenais elements ir sirds, no kuras atiet artērijas (virzienā no sirds artērijas diametrā samazinās, bet sazarojoties to daudzums palielinās). Artērijām sazarojoties, veidojas arteriolas, tās kļūst par kapilāriem, kuros notiek vielu apmaiņa ar audiem un šūnām. Kapilāriem apvienojoties, tie veido vēnulas, tālāk jau vēnas (virzienā uz sirdi vēnas diametrā palielinās, bet to kopējais daudzums samazinās), kas aizved līdz sirdij.
Asinsrites sistēmas uzbūve
Asinsriti veido sirds un asinsvadi. Sirds ir centrālais asinsrites orgāns.
Sirds ir muskuļots orgāns, kas, periodiski saraujoties un izplešoties, nodrošina asiņu cirkulāciju asinsrites orgānu sistēmā organismā.
Cilvēkiem, zīdītājiem un putniem sirds ir veidota no 4 kambariem - labā priekškambara, labā kambara, kreisā priekškambara un kreisā kambara. Sirds labo pusi no kreisās atdala biezs muskulis - miokards.
Sirds labās un kreisās puses kambari un priekškambari
Četrkameru sirdī starp priekškambariem un kambariem atrodas viru vārstuļi, kas nodrošina asins plūsmu no priekškambariem uz kambariem un noslēdz ceļu asinīm atpakaļ. Vietās, kur no sirds kambariem iziet artērijas, atrodas pusmēness vārstuļi, kuri sirds miera fāzes jeb pauzes laikā neļauj asinīm plūst atpakaļ kambaros. Asiņu nepārtraukto kustību pa asinsvadiem uztur sirds ritmiskā darbība un asinsspiediena kritums starp sirds kreiso un labo pusi.
Pašu sirdi apņem biezs apvalks - sirds somiņa. Vainagartērijas, kas ir lieli asinsvadi, kas apņem pašu sirdi, piegādā nepieciešamo skābekli un barības vielas tai un aizvada lieko.
Sirds uzbūve
No labā kambara sākas mazais asinsrites loks. Pa plaušu artērijām asinis plūst uz plaušām. Pa plaušu vēnām asinis no plaušām plūst uz sirdi. Kreisajā priekškambarī ieplūst asinis no plaušām. No kreisā kambara sākas lielais asinsrites loks. Pa aortu asinis plūst no sirds uz orgāniem. Augšējā dobā vēna un apakšējā dobā vēna ir asinsvads, caur kuriem venozās asinis ieplūst labajā priekškambarī. Labajā priekškambarī ieplūst venozās asinis no organisma.