Imunitāte ir organisma spēja aizsargāties pret kaitīgiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem, sēnēm, vienšūņiem), svešķermeņiem un kaitīgām vielām.
Cilvēka imunitātei darbs ir visu laiku, jo cilvēks ir nepārtrauktā saskarē ar slimību ierosinātājiem (patogēniem).
 
Vīrusi, piemēram, ir parazīti, kas pat nav dzīvi organismi, bet nokļūstot organismā spēj pavairot savu ģenētisko informāciju, izraisot dažādas slimības. Biežākās vīrusu izraisītās slimības ir gripa, saaukstēšanās, Covid-19, herpes, vējbakas, HIV, hepatīts, encefalīts. Lai mazinātu infekcijas risku saslimt ar vīrusiem, daudzām slimībām ir pieejamas vakcīnas.
 
Baktērijas ir vienšūnas organismi, kas spēj strauji vairoties. Baktērijas izraisa iekaisumus, bet to izdalītie toksīni (indīgas vielas) izraisa alerģiskas reakcijas. Biežākās baktēriju izraisītās slimības ir streptokoku infekcija (angīna), tuberkuloze, laima slimība, pneimonija jeb plaušu karsonis, salmoneloze, difterija. Baktēriju izraisītas slimības ārstē ar antibiotikām.
 
Vienšūņi ir nelieli vienšūnas organismi, kas arī spēj izraisīt slimības. Lielākoties vienšūņu izraisītas slimības ir sastopamas tropiskajos un subtropiskajos reģionos. Biežāk sastopamās vienšūņu izraisītās slimības ir malārija (inficējoties ar odu kodumiem), toksoplazmoze (inficējoties caur kaķu fekālijām), Āfrikas miega slimība (inficējoties ar mušu kodumiem).
 
Imunitāte ir vairāku līmeņu drošības tīkls cilvēka organismā, kas pasargā to no apkārtējās vides ietekmes. Imunitāti, atkarībā no veidiem, kā tā ir iegūta, var iedalīt nespecifiskajā jeb iedzimtajā un specifiskajā jeb iegūtajā. Specifiskā imunitāte sīkāk tiek iedalīta dabiski iegūtā vai mākslīgi iegūtā, bet katra no tām ir iedalāma skatoties, vai tā ir aktīvi vai pasīvi iegūta imunitāte.
 
YCUZD_250120_6978_shema_imunitate.svg
Imunitātes veidu iedalījums
 
1. Nespecifiskā jeb iedzimtā imunitāte
Iedzimtā imunitāte ir katrai sugai raksturīga. Tas nozīmē, ka, piemēram, cilvēks nevar saslimt ar kaķa, suņa, ābeles vai kartupeļu lakstaugu slimībām. Arī pretēji - kaķis nevar saslimt ar cilvēku slimībām. Katrs organisms jau piedzimst ar šo imunitātes veidu. 
Nespecifiskā imunitāte ir dažādas barjeras, kas ir mūsu ķermenī, kas sargā no svešķermeņu un nevēlamu organismu iekļūšanas.
  • Āda, kas apņem visu organismu nodrošina, ka mehāniski patogēnie organismi nevar piekļūt iekšējai organisma videi.
  • Bioloģiskie šķidrumi - asaras, siekalas, sviedri, asinis spēj traucēt patogēnu vairošanos un iekļūšanu organismā.
  • Deguna dobumā ir skropstiņepitēlijs, kas uztver nevēlamus objektus, izraišot šķaudīšanu var izgrūst patogēnus un putekļus no deguna dobuma.
  • Kuņģī ir sālsskābe, kas iznīcina patogēnus, kas nonākuši barošanās orgānu sistēmā.
  • Zarnās esošā mikroflora (labās baktērijas) palīdz iznīcināt slimību ierosinātājus.
Šī imunitāte darbojas uzreiz, tomēr "nesaglabājas" informācija par imunitātes darbību. Nosaukums "nespecifiskā" norāda, ka imunitāte darbojas uz visu - baktērijām, vīrusiem, vienšūņiem, mikroskopiskajām sēnēm utt.
 
2. Specifiskā jeb iegūtā imunitāte
Iegūtā imunitāte tiek iegūta dzīves laikā. Katram cilvēka var būt savs "komplekts" ar iegūto imunitāti, jo tā ir atkarīga no slimībām, ar ko cilvēka māte un pats cilvēks ir slimojis, kādas vakcīnas vai serumi ir saņemti.
Specifiskā imunitāte nozīmē, ka oranismā ir uzkrāta informācija par konkrētiem slimību ierosinātājiem un kā ar tiem cīnīties. To nodrošina limfocīti - leikocītu veids. Katram slimību ierosinātājam uz plazmatiskās membrānas ir antigēni, kas savā starpā atšķiras. Kad patogēns iebrūk organismā, limfocīti izstrādā katram patogēnam atbilstošas antivielas. Antivielas nobloķē baktēriju, pielīpot pie tās antigēniem.
Iegūtā imunitāte ir dabiska vai mākslīga.
 
YCUZD_250120_6978_limfociti_1.svg
Baktērijas antigēns ir trīsstūrveida. Izstrādātā antiviela ir trīsstūrveida.
 
YCUZD_250120_6978_limfociti_2.svg
Baktērijas antigēns ir apļveida. Izstrādātā antiviela ir apļveida.
 
2.1. Aktīvā dabiskā imunitāte
Aktīvo dabisko imunitāti iegūst visas dzīves laikā, jo to iegūst izslimojot infekciju slimības. Piemēram, bērnībā izslimojot vējbakas, cilvēks iegūst imunitāti uz mūžu. Tas nozīmē, ka organismā tiek uzglabāta informācija par izslimoto slimību un organismam nepieciešamajām antivielām, lai šo slimību apkarotu.
Diemžēl, ir slimības, kurām imunitāte neizstrādājas uz mūžu, piemēram, saaukstēšanās vai gripa. Tāpēc ar šīm slimībām cilvēks slimo atkal un atkal.
 
2.2. Pasīvā dabiskā imunitāte
Pasīvā dabiskā imunitāte tiek iegūta vēl pirms dzimšanas - atrodoties mātes dzemdē. Caur mammas asinīm arī mazulis saņem antivielas, kādas ir mammai. Ja māte baro mazuli ar savu pienu, tad arī mazulis turpina saņemt imunitāti, kas darbojas dažus mēnešus.
 
2.3. Aktīvā mākslīgā imunitāte
Mākslīgā imunitāte nozīmē, ka tā tiek iegūta medicīniskā veidā. Aktīvais veids ir caur vakcināciju (potēšanos). Vakcīna satur novājinātu vai nonāvētu konkrētas slimības vīrusu vai baktēriju, kas vairs nevar izraisīt cilvēkam saslimšanu ar slimību. Saņemot šādu vakcīnu, organisma limfocīti saražo nepieciešamās antivielas pret konkrēto slimību. Tā veidojas imunitāte. Cilvēkam saskaroties ar šo slimību nākotnē, organisms uzreiz jau atpazīst slimības ierosinātāja antigēnus un ražo nepieciešamās antivielas, lai iznīcinātu patogēnu.
Svarīgi!
Vakcīnas ir iemesls, kāpēc pilnībā pasaulē ir izskaustas vai gandrīz izzudušas bakas, poliomielīts (bērnu trieka), masalas, masaliņas.
Latvijā bērni tiek vakcinēti saskaņā ar vakcinācijas kalendāru pret B hepatītu, tuberkulozi, rotavīrusu, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, vējbakām, cilvēka papilomas vīrusu. Var vakcinēties arī pret ērču encefalītu, gripu, pneimokoku infekciju.
 
2.4. Pasīvā mākslīgā imunitāte
Ir slimības pret kurām nevienmēr var saņemt vakcīnu vai arī ir situācijas, kad imunitāti (antivielas pret konkrētu slimību) vajag iegūt ļoti ātri. Tad tiek izmantots ārstnieciskais serums. Šādā serumā ir jau kāda cita organisma (cilvēka vai dzīvnieka) saražotas antivielas, kuras ievada cilvēka asinīs. Piemēram, ja cilvēku sakož nezināms dzīvnieks, steidzami jāsaņem serums pret trakumsērgu. Cilvēkam ārstniecības iestādē ievada jau gatavas antivielas pret trakumsērgu, lai imunitāte var sākt darbu un cīnīties ar slimību ierosinātājiem.