Sirds un asinsrites orgānu sistēmas un limfātiskās sistēmas galvenie uzdevumi ir apgādāt organisma audus un šūnas ar nepieciešamajām vielām (gāzes, barības vielas) un aizvadīt liekās vielas no organisma šūnām un audiem prom uz izvadorgāniem. Lai transporta sistēma varētu strādāt efektīvi un izpildīt savas funkcijas, tai ir jābūt veselai. Mūsu katra ikdienas rīcība ietekmē mūsu organisma transporta sistēmu - tās funkcionalitāti un veselību.
Elementi, kas veido veselīgu asinsrites orgānu sistēmu
Iedzimtība un vecums ir faktori, kas ietekmē asinsrites orgānu sistēmu, un ir neatkarīgi no mums. Tomēr ir dažādi faktori, kas var ietekmēt pozitīvi vai negatīvi gan asinsrites orgānu sistēmu, gan cilvēka imunitāti, kas ir paša cilvēka dzīvesveida izvēle.
Asinsrites orgānu sistēmas veselību un imunitāti negatīvi ietekmē:
- smēķēšana un alkohola lietošana;
- paaugstināts pulss un asinsspiediens;
- paaugstināts lipīdu un glikozes daudzuma saturs asinīs;
- liekais svars un mazkustīgs dzīvesveids.
Asinsrites orgānu sistēmas veselību un imunitāti pozitīvi ietekmē:
- pilnvērtīgs uzturs;
- fiziskas aktivitātes;
- svaigs gaiss;
- pietiekams daudzums miega;
- pietiekama daudzuma ūdens lietošana uzturā;
- emocionāla un garīga stabilitāte.
Imunitāti stiprinošie faktori
Aktīvs dzīvesveids ir viens no galvenajiem veidiem kā var samazināt riskus saslimt ar kādu no sirds un asinsrites orgānu sistēmas slimībām. Regulāras kustības veicina muskulatūras nostiprināšanos, kas ietekmē arī sirds un elpošanas sistēmas muskulatūru. Sirds ir liels muskulis, kuru pakāpeniski var uztrenēt. Pakāpeniski ilgstošā laika periodā palielinot slodzi, sirds muskuli uztrenē un tas pierod pie situācijām, kurās tam ir jāstrādā ar lielāku slodzi. Šādus treniņus, kuros tiek trenēta tieši sirds un asinsrites izturība, sauc par kardio treniņiem.
Regulāras kustības pozitīvi ietekmē sirds un asinsrites orgānu sistēmu
Pusaudžu gados ir ieteicams nodarboties ar mērenas un augstas intensitātes treniņiem katru dienu vismaz 60 minūtes dienā, lai uzturētu sirds un asinsrites orgānu sistēmas veselību.
Ar sirds un asinsrites orgānu sistēmu ir saistītas arī dažādas slimības, to diagnosticēšanas veidi un ārsti, kas šīs slimības ārstē.
- Kardiologs ir ārsts, kas tieši speciālizējas slimībās, kas saistītas ar sirds un asinsrites slimībām.
- Imunologs ir ārsts, kas specializējies izprast organisma spēju cīnīties ar infekciju slimībām.
- Alergologs ir ārsts, kas specializējas alerģiju noteikšanā.
Anēmija jeb mazasinība ir slimība, kad asinīs ir samazināts eritrocītu vai hemoglobīna daudzums. Šo slimību konstatē veicot asinsanalīzes. Biežākie simptomi ir nogurums, galvas reiboņi, miegainība, galvassāpes, vēsas plaukstas un pēdas.
Hipertensija ir paaugstināts asinsspiediens. Paaugstinātu asinsspiedienu (virs 140/90 mmHg) cilvēks var izjust kā galvassāpes, reiboni, nervozitāti.
Hipotensija ir pazemināts asinsspiediens. Hipotensijas gadījumā asinsspiediens ir zemāks par 105/65 mm Hg. Cilvēks ar pazeminātu asinsspiedienu izjūt reiboni, nespēku.
Ateroskleroze ir tauku jeb holesterīna izgulsnēšanās uz asinsvadu sieniņām. Asinsvadu diametrs tādējādi samazinās, tiek apgrūtināta asiņu plūsma, asinsvadi kļūst neelastīgāki. Aterosklerozi izjūt kā paaugstinātu asinsspiedienu. Holesterīna daudzumu asinsvados nosaka veicot asinsanalīzes.
Aterosklerozes un trombozes saistība
Tromboze ir trombu veidošanās vai jau atrašanās asinsvadā. Ja trombi nosprosto sirdi apgādājošos asinsvadus, rodas miokarda infarkts. Ja trombi nosprosto asinsvadus, kas ved uz galvu vai pašā galvā, rodas insults.
Elektrokardiogrāfija (EKG) ir medicīniska diagnostikas metode, kas reģistrē sirds elektrisko aktivitāti. To veic ar ierīci, ko sauc par elektrokardiogrāfu, kuram pievienoti elektrodi, kas tiek novietoti uz pacienta ādas, parasti uz krūtīm, rokām un kājām. Šī metode ļauj novērtēt sirds ritmu, elektrisko impulsu vadīšanu vai iespējamus traucējumus.
Angiogrāfija ir radioloģiska izmeklēšanas metode, kas ļauj attēlot asinsvadus, izmantojot kontrastvielu un rentgena starus. To izmanto, lai diagnosticētu un novērtētu asinsvadu slimības, piemēram, asinsvadu sašaurinājumus vai nosprostojumus, izspiedumus, bojājumus vai deformācijas.
Alerģija ir imūnsistēmas pārmērīga reakcija uz vielām, kas parasti ir nekaitīgas lielākajai daļai cilvēku. Šīs vielas sauc par alergēniem, un tās var ietvert ziedputekšņus, putekļu ērcītes, dzīvnieku spalvas, pārtikas produktus, medikamentus vai kukaiņu kodumus. Kad cilvēka organisms sastopas ar alergēnu, imūnsistēma kļūdaini uztver to kā draudu un reaģē, izstrādājot antivielas, kas veicina iekaisuma reakciju, kas var izpausties dažādos veidos:
- elpceļu simptomi - šķaudīšana, deguna tecēšana, aizlikts deguns, astma vai klepus;
- ādas reakcijas - nieze, izsitumi, nātrene vai ekzēma;
- kuņģa un zarnu trakta problēmas - sāpes vēderā, vemšana vai caureja (īpaši pārtikas alerģiju gadījumā);
- anafilakse - smaga, dzīvībai bīstama reakcija, kas var izraisīt elpošanas grūtības, asinsspiediena pazemināšanos un apziņas zudumu.