Visiem mugurkaulniekiem ir slēgta asinsrites sistēma. Tas nozīmē, ka asinis cirkulē tikai pa asinsvadiem (artērijām, vēnām un kapilāriem) un neplūst brīvi pa ķermeņa dobumiem, kā tas ir dzīvniekiem ar vaļēju asinsrites sistēmu.
Slēgta asinsrites sistēma nodrošina efektīvāku skābekļa un barības vielu transportu, kas ir īpaši svarīgi aktīviem un lieliem dzīvniekiem. Turklāt šī sistēma ļauj labāk regulēt asins plūsmu un spiedienu, kas ir svarīgi sarežģītākiem ķermeņa procesiem.
Mugurkaulnieku asinsrites sistēma var būt vienkārša vai divkārša.
1. Zīdītāju un putnu asinsrite
Zīdītājiem un putniem ir divkārša asinsrites sistēma. Tas nozīmē, ka ir divi asinsrites loki - lielais un mazais. Lielais asinsrites loks nogādā ar skābekli bagātas asinis uz audiem, bet ar ogļskābo gāzi piesātinātās asinis - atpakaļ uz sirdi. Mazajā asinsrites lokā asinis tiek bagātinātas ar skābekli plaušās.
Sirds ir veidota no 4 kamerām - 2 priekškambariem (labais un kreisais) un 2 kambariem (labais un kreisais).
Gan putni, gan zīdītāji ir siltasiņu dzīvnieki. Divkāršā asinsrites sistēma, kurā savā starpā nesajaucas venozas un arteriālas asinis, nodrošina ļoti efektīvu skābekļa piegādi audiem. Tas ietekmē šūnu spēju ražot enerģiju, tajā skaitā siltumu. Jo aktīvāka vielmaiņa, jo vairāk siltuma tiek saražots.
Zīdītāju ķermeņa temperatūra, atkarībā no sugas, ir aptuveni 36-39°C, bet putniem tā ir nedaudz augstāka, aptuveni 39-42°C. Efektīvā asinsrites sistēma palīdz zīdītājiem un putniem būt aktīviem un spējīgiem pielāgoties dažādiem dzīves apstākļiem. Siltasiņu dzīvnieki spēj izdzīvot dažādās vidēs, jo viņu ķermeņa temperatūra paliek nemainīga, pat ja apkārtējā temperatūra ir ļoti auksta vai karsta.
Stabila ķermeņa temperatūra ir būtisks veselības stāvokļa rādītājs siltasiņu dzīvniekiem.
Putnu un zīdītāju asinsrites orgānu sistēma
2. Rāpuļu un abinieku asinsrite
Rāpuļiem un abiniekiem sirds ir veidota no 3 kamerām - 2 priekškambariem (labais un kreisais) un 1 kambara. Rāpuļu sirdī kambarim pa vidu ir nepilnīgi izvedojusies šķērssiena (zīdītājiem un putniem ir pilnīga, tāpēc ir gan labais, gan kreisais kambaris), abiniekiem šķērssienas sirds kambarī vispār nav. Tādēļ rāpuļiem un abiniekiem ar skābekli bagātās asinis (nāk no plaušām, mazais asinsrites loks) caur kreiso priekškambari un ar ogļskābo gāzi piesātinātās asinis (nāk no audiem un orgāniem, lielais asinsrites loks) caur labo priekškambari, sajaucas kopā sirds kambarī, kļūstot par jauktām asinīm.
Abiniekiem un rāpuļiem ir divkārša asinsrites sistēma. Tas nozīmē, ka ir divi asinsrites loki - lielais un mazais. Lielais asinsrites loks no sirds nogādā jauktās asinis (ar augstāku skābekļa koncentrāciju) uz audiem, bet ar ogļskābo gāzi piesātinātās asinis (venozas) - atpakaļ uz sirdi. Mazajā asinsrites lokā jauktās asinis (ar lielāku ogļskābās gāzes daudzumu) tiek bagātinātas ar skābekli plaušās (arteriālas).
Rāpuļu un abinieku asinsrites orgānu sistēma
Jauktās asinis palēlina vielmaiņu (mazāk skābekļa šūnām, lēnāka darbība), tādējādi samazinās izdalītais siltums. Tādēļ rāpuļi un abinieki ir aukstasiņu dzīvnieki. Lai kompensētu siltuma iztrūkumu, abinieki un rāpuļi ir iemācījušies "uzsildīt" sevi, izmantojot gaisa temperatūru. Tāpēc bieži šos dzīvniekus, piemēram, čūskas, siltā laikā var redzēt "sauļojamies" saules apsildītās vietās.
Rāpuļi un abinieki ir daudz plašāk izplatīti siltajos reģionos, it īpaši tajos, kur visu gadu ir silts. Latvijā rāpuļi un abinieki ir aktīvi tikai siltajā periodā - ziemā tie dodas ziemas guļā, pārciešot aukstumu alās, ūdeņu dzelmēs u.c. līdzīgās vietās.
3. Zivju asinsrite
Zivīm ir vienkārša asinsrites sistēma. Tas nozīmē, ka ir tikai viens asinsrites loks. Sirds ir veidota no divām kamerām - priekškambara un kambara. Venozās asinis plūst pa artērijām uz žaunām. Tur bagātinās ar skābekli. Tālāk arteriālās asinis plūst uz audiem un orgāniem, atdodot skābekli un uzņemot ogļskābo gāzi. Atgriežas sirdī. Zivīm asinis savā starpā nesajaucas - ir tikai venozas un arteriālas asinis.
Zivju asinsrites orgānu sistēma
Zivis arī ir aukstasiņu dzīvnieki, jo to vielmaiņas ātrums ir lēns.
Zivis, atšķirībā no rāpuļiem un abiniekiem, ir spējīgas izdzīvot arī aukstā vidē, neatrodoties mazaktīvā stāvoklī (ziemas guļā). Tas ir iespējams, jo auksto ūdeņu zivis ir pielāgojušās šādai videi, piemēram, ar ļoti lēnu vielmaiņas ātrumu, asinīs esošām "antifrīza" olbaltumvielām, kas pasargā no šūnu sasalšanas, aukstajā ūdenī ir vairāk skābekļa, tādēļ var efektīvāk to uzņemt.
Kopsavilkums par mugurkaulnieku asinsriti