Dabā ir milzīga dzīvnieku daudzveidība. Dzīvnieku organismi evolūcijas ceļā dažādos veidos ir pielāgojušies, lai transportētu nepieciešamās vielas. Daļai dzīvnieku transporta sistēma nav izveidojusies, tādēļ šos dzīvniekus uzskatām par ļoti primitīviem. Daļai dzīvnieku ir izveidojusies vaļēja asinsrites sistēma, bet daļai - slēgta.
1. Nav asinsrites sistēmas. Mazāk attīstītajiem dzīvniekiem nav izveidojusies asinsrites sistēma. Tātad vielu transports organismā notiek vielām plūstot vai sūcoties caur organisma audiem uz priekšu un atpakaļ. Vielas tiek uzņemtas un izvadītas caur ķermeņa virsmu. Šādi organismi pieder sūkļu, adatādaiņu, zarndobumaiņu, plakantārpu un veltņtārpu tipam.
Medūzai (zarndobumaiņu tips) nav asinsrites orgānu sistēmas
2. Vaļēja asinsrites sistēma. Šai transporta sistēmai nav kapilāru, asinis sajaucas ar šūnstarpu šķidrumu, veidojot hemolimfu. Sirds uzbūve ir vienkārša - veidota no muskuļotas caurulītes, sirds pulsāciju nodrošina sirds muskuļi un skeleta muskuļi. No sirds atiet artērijas, no kurām hemolimfa izplūst organismā. Pa specializētām atverēm - ostijām, hemolimfa nonāk atpakaļ sirdī.
Vaļēja asinsrite nav tik efektīva kā slēgta asinsrite, jo tā nevar pietiekami efektīvi pārvietot skābekli, tāpēc ir raksturīga pēc izmēra nelieliem organismiem. Taču, pateicoties vaļējas asinsrites sistēmai, bojājumu gadījumā (piemēram, zaudējot ekstremitāti) asiņošana nav stipra un dzīvnieks neiet bojā. Vaļēja asinsrites sistēma ir raksturīga daudziem bezmugurkaulniekiem - posmkājiem un daļai gliemju.
Vaļēja asinsrites sistēma vēzim (posmkāju tips)
3. Slēgtā asinsrites sistēmā asinis plūst tikai pa asinsvadiem - artērijām, vēnām un kapilāriem. Slēgta asinsrites sistēma nodrošina ātrāku vielu plūsmu pa organismu. Asins plūsmu nodrošina sirds.
Visefektīvākā transporta sistēma, jo ļoti labi nodrošina asiņu bagātināšanos ar skābekli, ātru gāzu un barības vielu transportu uz nepieciešamajām organisma daļām. Pateicoties slēgtai asinsrites orgānu sistēmai, dzīvnieki var būt izmēros daudz lielāki, dzīvot aktīvāku dzīvi.
Slēgta asinsrites orgānu sistēma sunim (zīdītāju klase)
4. Aukstasiņu un siltasiņu dzīvnieki. Daļai dzīvnieku iekšējā ķermeņa temperatūra ir nemainīga, bet daļai tā svārstās līdzi apkārtējās vides temperatūrai.
Dzīvniekus, kam ķermeņa temperatūra pielāgojas apkārtējai videi, sauc par aukstasiņu dzīvniekiem jeb poikilotermiem organismiem.
Dzīvnieki, kuriem ķermeņa temperatūra ir ļoti mainīga, ir ar zemu vielmaiņas ātrumu. Viņu ķermeņa temperatūru ļoti ietekmē apkārtējās vides temperatūra. Aukstasiņu organismi ir visi bezmugurkaulnieku tipi, zivis, abinieki un rāpuļi.
Dzīvniekus, kam ķermeņa temperatūra ir patstāvīga un to neietekmē apkārtējā vide, sauc par siltasiņu dzīvniekiem jeb homotermiem organismiem.
Dzīvnieki, kuriem ir nemainīga ķermeņa temperatūra, to uztur ar strauju vielmaiņu. Šiem organismiem ir specializēta iekšējās temperatūras regulācija. Siltasiņu organismi ir putni un zīdītāji.
Mugurkaulnieku iedalījums siltasiņu un aukstasiņu dzīvniekos