Lietišķais valodas stils ir viens no funkcionālajiem valodas stiliem, ko lieto oficiālai saziņai un informācijas nodošanai profesionālā vidē. Piemēram, iesniegumos, protokolos, motivācijas vēstulēs.
Tam ir raksturīga precizitāte, formalitāte un noteikta struktūra. Lietišķais valodas stils ir ļoti nozīmīgs efektīvai un profesionālai saziņai dažādās institūcijās un valsts pārvaldes jomās, jo nodrošina precīzu, skaidru un korektu saziņu. Lai pilnībā izprastu lietišķā valodas stila būtību, nepieciešams apskatīt jēdzienus, kas ir saistīti ar lietišķās valodas stilu.
Komunikācijas veidu, kas tiek izmantots oficiālās saziņas situācijās, sauc par lietišķo saziņu.
Lietišķai saziņai raksturīga precīza un konkrēta komunikācija un to visbiežāk izmanto dažādās organizācijās, iestādēs un citās institūcijās. Vispopulārākie lietišķās saziņas piemēri ir darba e-pasti, iesniegumi, prezentācijas, tālruņa sarunas ar klientiem vai kolēģiem, lai risinātu darba jautājumus.
Lietišķā saziņa sevī ietver runas etiķeti.
Runas etiķete ir valodas normu kopums, kas nosaka mūsu runas veidu dažādās situācijās.
Runas etiķete sevī ietver precīzas uzrunas formas, konkrētu vārdu un intonācijas izvēli, tāpat arī liela nozīme ir ķermeņa valodai.
Komunikāciju, kas tiek veikta, risinot dažādus profesionālus jautājumus, sauc par lietišķo saskarsmi.
Lietišķā saskarsme ir ļoti mērķtiecīga. Tās galvenie veidi ir:
  • mutvārdu komunikācija, kas sevī ietver dažādas sarunas, telefona zvanus, lasījumus;
  • rakstveida komunikācija, kas sevī ietver rakstveida saziņu, piemēram, e pasta vēstules, dažādus rakstiskus ziņojumus utt.;
  • neverbālā komunikācija, kas sevī ietver žestu valodu, intonāciju.
Lietišķā saziņā ir jāievēro noteikumu kopums, ko sauc par lietišķo etiķeti. Tā nosaka uzvedības normas dažādās profesionālās un sociālās situācijās.
Pie rakstveida komunikācijas pieder lietišķā sarakste, kuras galvenais mērķis ir precīzi, mērķtiecīgi un kodolīgi nodot informāciju. Visizplatītākais lietišķās sarakstes veids mūsdienās ir e-pasts.
 
Adresāts ir persona vai grupa, kurai tiek adresēts ziņojums. Tā ir persona, kura saņem informāciju, klausās vai lasa.
Adresants ir persona vai grupa, kas ziņojumu nosūta. Tā ir persona, kura runā, raksta vai citādā veidā pauž savu domu.