Iespējams izdalīt vairākus lietišķo rakstu stila apakšstilus.

Administratīvais stils, kas tiek lietots oficiālos dokumentos, likumos, rīkojumos, instrukcijās, norādījumos utt. Tam raksturīga augsta pakāpes formalitāte, precizitāte un lietišķums.
Diplomātiskais stils, ko lieto diplomātiskajos dokumentos, starptautiskos līgumos, paziņojumos utt. Tam raksturīga pieklājība, diplomātiska piesardzība un korekts formulējums.
Juridiskais stils, ko lieto juridiskajos dokumentos, likumos, līgumos, tiesas spriedumos utt. Tam raksturīga augsta precizitāte, loģiska argumentācija un juridiskās terminoloģijas lietošana.
Svarīgi!
Katram no šiem stiliem ir raksturīga konkrēta specifika, kā arī konkrēti dokumentu veidi, kas pie tā pieder. Taču visiem apakšstiliem kopīgā pazīme ir tā, ka tekstam jābūt skaidram, ļoti precīzam un nepārprotamam.
Lietišķā valoda ir precīza, konkrēta un vienkārša. Tās mērķis ir nodot informāciju skaidri un precīzi. 
Saīsinājumu lietojums lietišķajos rakstos ir svarīgs, lai teksts būtu skaidrs un efektīvs, bet tajā pašā laikā jānodrošina, ka saīsinājumi nesamazina saprotamību. Parasti lietišķajos rakstos izmanto plaši zināmus saīsinājumus, piemēram, "t.sk." (tai skaitā), "u.c." (un citi), "utt." (un tā tālāk), kā arī iestāžu vai organizāciju oficiālos nosaukumus (piemēram, "LR" – Latvijas Republika). Saīsinājumiem vienmēr jābūt precīziem, un vēlams tos paskaidrot, ja pastāv iespēja, ka lasītājs tos varētu nesaprast. Saīsinājumu lietošana palīdz veidot kompaktu tekstu, tomēr jāizvairās no pārliekas lietošanas, kas var padarīt dokumentu sarežģītu. 

Atceries arī salikto nosaukumu pareizrakstību!

Datuma pierakstam lietišķo rakstu dokumentos jābūt korektam.