Iepazīsties un atkārto teorētisko materiālu par kinomākslu, ko apguvi 4. klasē!
Recenzija — (no latīņu valodas: recēnseō — 'izteikt atzinumu'; recēnsiō — 'novērtējums') ir rakstveida apcere ar vērtējošu raksturu vai atsauksmi par mākslas darbu, filmu, izrādi u.c., analizējot to un novērtējot.
Ievads — pamatinformācija par darbu, filmu — autors, nosaukums, žanrs, norises vieta, laiks, mērķauditorija, kam šis darbs paredzēts. Informācija par filmas saturu, tēma, aktualitāte.
Galvenā daļa — īsa darba analīze, kas sevī ietver saturu, kontekstu, mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus, speciālistu, piemēram kritiķu domas.
Nobeigums — savs novērtējums ar secinājumiem, vērtējuma pamatojums, ieteikumi.
Rakstot recenziju, jāievēro:
- Mērķis — raksturot, informēt, analizēt, sniegt vērtējumu un paust kritisku attieksmi, pamatojot izteiktos spriedumus ar faktiem;
- Iegūt pamatzināšanas par jomu, kuru pārstāv vērtējamais darbs — kino.
- Recenzija var būt plaša, tāpēc tajā recenzents detalizēti raksturo, analizē, kritize vērtējamo darbu — filmu.
- Īsrecenzijā jāinformē un jāiepazīstina ar pašu nozīmīgako, kas atrodas vērtējamajā darbā —filmā.
- Recenzijas raksta par darbiem, filmām, kas ir aktuālas.
- Recenzijā jāievēro konstruktīva kritika — konkrēta un korekta, kas balstās uz faktiem.
Aktuāls — atbilstība pašreizējam momentam, nozīmīgums noteiktā laika posmā. Aktuāls var būt notikums, fakts, jautājums, filma u.t.t.
Būtiski apskatīt galvenos jēdzienus, atslēgas vārdus, uz ko var balstīties veidojot savu noskatītās filmas recenziju.
Filmas sižets, plāns, notikumu apraksts, ideja, mākslas nozīme, māksliniecisko izteiksmes līdzekļu izvēle, tie ir būtiskākie jēdzieni apgūstot kinomākslu.
Filmas ideja — galvenā doma.
Filmas sižets — notikumi, ko atspoguļo.
Filmas plāns — secīga notikumu gaita.
Notikumu apraksts — secīgi aprakstīti galvenie notikumi.
Kino mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi ir "kino valoda", ar kuras palīdzību filma uzrunā skatītāju, izstāsta kādu stāstu.
Kino ir māksla un mēdijs, kas ietekmē sabiedrību — modi, stereotipus, ideoloģijas, izglīto un pilnveido cilvēkus, kā arī aizrauj ar dažādiem dzīves situāciju piemēriem. Kino industrijas attīstību nosaka laikmeta tehniskais nodrošinājums, kino industrijas attīstība konkrētajā reģionā. Viens no mūsdienu biznesa virzieniem ir arī kino.
Kinomāksla pastāv jau no 19. gs. beigām, to veicinaja fototehnikas un tehnoloģiju attīstība, kā arī eksperimenti, kuru mērķis bija atdzīvināt nekustīgu attēlu, lai radītu kustības ilūziju.
Uz kino radītāja godu pretendē izgudrotāji Eiropā – brāļi Luijs un Ogists Limjēri, kā arī amerikānis Tomass Edisons (Thomas Edison).
Kino industrijā iesaistās dažādu radošo un tehnisko profesiju pārstāvji, piemēram, režisori, operatori, scenāristi, producenti, aktieri, komponisti, scenogrāfi u.c.
Latvijā kino veidojās vienlaikus ar Eiropas kino attīstību. "Kustīgo bilžu" izrādīšanas vēsture Rīgā sākās 1896. gadā, kad arī notika brāļu Limjēru seanss Parīzē, ko uzskata par kino dzimšanu.
Kino attīstība skatāma no pirmssākumiem līdz mūsdienām dažādās filmās, gan televīzijā, gan interneta vietnēs.
Hronoloģiski kino attīstība iedalās divos posmos:
Mēmais kino (1895–1930) Mēmajā kino skaņas trūkums tika kompensēts izmantojot paskaidrojošus titrus, pārspīlētu ķermeņa valodu un dzīvo mūziku kino seansu laikā. 1888. gadā Luijss Le Prinss (Louis Le Prince) uzņēma 2 sek. īsfilmu "Roundhejas dārza ainas", kas ir vecākā, līdz mūsdienām saglabājusies īsfilma ar kustīgiem kadriem.
1. attēls. Kadrs no īsfilmas "Roundhejas dārza ainas", 1888. g.
Laika posmā no 1920. līdz 1931. gadam arī Latvijā tika uzņemtas mēmās kinofilmas. Tika veidotas īsmetrāžas komēdijas, dokumentālās filmas, skatu un spēlfilmas. Nozīmīgu lomu mēmā kino attīstībā, veidoja režisors Sergejs Eizenšteins (1898–1948), dzimis Rīgā, viens no slavenākajiem mēmā kino režisoriem pasaulē.
2. attēls. Režisors Sergejs Eizenšteins
Filma "Lāčplēsis" uzņemta 1930. gadā, viena no latviešu mēmajām spēlfilmām. Filmas pirmizrāde notika 1930. gada 3. martā, kinoteātrī Palladium.
3. attēls. Filmas "Lāčplēsis", režisors A.Rusteiķis, reklāma
Kino industrijas attīstībā un popularizēšanā nozīmīga ir Splendid Palace ēka, ko1923. gadā uzcēla kā kinoteātri ar 824 skatītāju sēdvietām. Kinoteātra projektu izstrādāja arhitekts Frīdrihs Skujiņš, bet dekoratīvos veidojumus Lielajā zālē darināja tēlnieki Rihards Maurs un Jēkabs Legzdiņš.
4. attēls. Splendid Palace ēka, arhitekts F. Skujinš, neobaroks
Nozīmīgu lomu kino industrijas attīstībā veica Rīgas Kinostudija (RKS), kas ir vecākā filmu studija Latvijā. Tās nosaukumi ir bijuši Rīgas Mākslas filmu studija (1940–1948), Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studija (1948–1958). Rīgas kinostudija bija nozīmīga Latvijas kultūras veidošanā un tās popularizēšanā. 1958. gadā Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studiju pārdēvēja par Rīgas Kinostudiju. 20. gadsimta 70-80. gados gada laikā uzņēma 10 līdz 15 filmas (no tām puse bija pilnmetrāžas spēlfilmas). 1990. gada aprīlī Rīgas Kinostudija beidza pastāvēt kā vienots veselums un kinoražošanas centrs. To sadalīja, izveidojot 6 vienības: Rīgas Kinostudiju kā filmu ražošanas tehnisko bāzi un 5 atsevišķas mazas radošās studijas: filmu studiju AL KO, piedzīvojumu un kriminālo filmu studiju Dekrim, filmu studiju Trīs, zīmēto un leļļu animācijas studiju Dauka un Rīgas dokumentālo filmu studiju. Pēc PSRS sabrukšanas filmu veidošana Rīgas kinostudijā apsīka. Rīgas Kinostudijā glabājas dokumentu, fotogrāfiju, kostīmu metu, dekorāciju elementu un tehnisko aprīkojumu kolekcijas, kas pieder Rīgas Kino muzejam. 2008. gadā Rīgas Kinostudija sāka izplatīt savas filmas ārpus Latvijas.
5. attēls. Rīgas kinomuzejs vakarā
Skaņu kino (kopš 1927. g.) 1930. gadā Latvijā jau bija 85 kinoteātri, Rīgā — 31. Rīgā kopš 1913. gada tika filmētas mākslas filmas.
Skaņu kino pirmajā posmā tika apgūti un izveidoti gandrīz visi kinomākslas izteiksmes līdzekļi, kas tiek pielietoti arī mūsdienās, radās galvenie filmu veidi un veidojās kino mākslas žanriskā struktūra, nostiprinājās pasaules kino ražošanas, izplatīšanas un izrādīšanas sistēma.
Otrajā posmā kinomākslas izteiksmes līdzekļus papildināja skaņa. Attīstījas arī krāsu kino, tika izgudroti arvien jauni, efektīgi filmu uzņemšanas un demonstrēšanas tehniskie paņēmieni.
Filmu uzņemšana sākas ar ideju vai stāstu, uz kuru balstās filmas sižets. Tālāk tiek uzrakstīts scenārijs, notiek aktieru proves, dekorāciju izgatavošana un citi sagatavošanās darbi. Tālāk tiek veidota filmas uzņemšanas komanda, kuru vada režisors, un tad sākas filmēšanas process. Kad filmēšanas process beidzies, notiek filmas montāža un ieskaņošana.
Kino mākslas sasniegumus popularizē un apkopo dažādas balvas. Viena no prestižākajām balvām, kas tiek piešķirta par kinofilmu veidošanu, ir Amerikas Kinoakadēmijas balva "Oskars". Tā tiek piešķirta 24 nominācijās. Par nozīmīgāko nomināciju uzskata Oskaru par labāko filmu.
Ir arī citas prestižas balvas, piemēram, Zelta globusa balva, Britu Kinoakadēmijas balva (BAFTA), Cēzara balva un citas.
Viens no populārākajiem kino makslas popularizēšanas veidiem ir kinofestivāli.
Kinofestivālu laikā notiek vairāku kinofilmu izrādīšana vienā vai vairākos kinoteātros, lai noskaidrotu labākās filmas dažādās nominācijās. Viens no slavenākajiem ir Kannu kinofestivāls, kas katru gadu notiek Francijas pilsētā Kannās. Ne mazāk slaveni ir kinofestivāli, kas katru gadu notiek Venēcijā, Berlīnē, Karlovi Vari, Toronto un citur. Latvijas nacionālais kinofestivāls ir "Lielais Kristaps", kas notiek reizi divos gados. Kopš 2014. gada Rīgā norisinās Rīgas Starptautiskais kino festivāls (RIGA IFF), kur demonstrē ne tikai Latvijas, bet arī ārzemju filmas.
6. attēls. Rīgas starptautiskā kinofestivala logo.
Kinomāksla ir audiovizuālās mākslas veids, kas ir ietekmīgs masu medijs, ar kura palīdzību tiek veidotas filmas, izplatītas un izrādītas plašai publikai.
Animācija (no latīņu valodas animātiō — atdzīvināšana) jeb multiplikācija (no latīņu valodas multiplicatio — pavairošana) ir attēlu secīga rādīšana noteiktā ātrumā un noteikta lieluma fiksētā kadrā, lai panāktu kustības ilūziju.
Animācijas filma ir secīgu attēlu kopums, kas parasti tiek rādīts ar ātrumu 24 kadri sekundē. Parasti kadri tiek dublēti — tātad zīmēti 12 kadri sekundē, kas ir pietiekami, lai mūsu acs neredzētu kadru maiņu (mirgošanu) un uztvertu atsevišķus attēlus kā vienu, lai attēlotu objekta kustību.
Medijs — ir plašsaziņas līdzeklis (televīzija, radio, prese); vide informācijas saglabāšanai, pārraidei u.tml.; informācijas izpausmes veids (attēls, skaņa, video).
Kultūras kanons un kino
Latvijas kultūras kanonā iekļautās filmas iespējams noskatīties Latvijas pašvaldību bibliotēkās, Nacionālā Kino centrā un portālā www.filmas.lv.
Kultūras kanonā kino sadaļā ir iekļautas filmas:
- Režisora Ivara Selecka (1934) dokumentālā filma "Šķērsiela", 1988;
- Režisora Jura Podnieka (1950–1992) dokumentālā filma "Vai viegli būt jaunam?", 1986;
- Režisora Jāņa Streiča (1936) spēlfilma "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", 1981;
- Režisora Arnolda Burova (1915–2006) leļļu animācijas filma "Vanadziņš", 1978;
- Režisora Herca Franka (1926–2013) dokumentālā filma "Vecāks par desmit minūtēm", 1978;
- Režisora Aivara Freimaņa (1936–2018) spēlfilma "Ābols upē", 1974;
- Režisora Rolanda Kalniņa (1922–2022) spēlfilma "Ceplis", 1972;
- Režisora Gunāra Pieša (1931–1996) spēlfilma "Nāves ēnā", 1971;
- Režisora Rolanda Kalniņa (1922–2022) spēlfilma "Elpojiet dziļi..." ("Četri balti krekli"), 1967;
- Scenārija autora Herca Franka (1926–2013) dokumentālā filma "Baltie zvani", 1961;
- Režisora Aleksandra Rusteiķa (1892–1958) spēlfilma "Lāčplēsis", 1930;
- Režisora Leonīda Leimaņa (1910–1974) spēlfilma "Purva bridējs", 1966.
Atsauce:
1. attēls: Kadrs no īsfilmas "Roundhejas dārza ainas", 1888. g. (31.10.2024.) nezināms autors
2. attēls: Režisors Sergejs Eizenšteins. (31.10.2024.) nezināms autors
3. attēls: Filmas"Lāčplēsis", režisors A.Rusteiķis, reklāma. (31.10.2024.) nezināms autors
4. attēls: Splendid Palace ēka, arhitekts F.Skujinš, neobaroks. (31.10.2024) autors: Mārtiņš Bruņenieks, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 4.0, izmantojot Wikimedia Common.
5. attēls: Kinomuzejs vakarā (15.11.2024.), autore Ieva Andzāne, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 4.0, izmantojot Wikimedia Common.
6. attēls: Rīgas starptautiskā kinofestivāla logo (15.11.2024.), autors PMKeisa, dizains Zigmunds Lapsa, modificēts Elviss Zants, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 4.0, izmantojot Wikimedia Common.