Bezdzimumvairošanās ir organismu vairošanās ar īpašiem orgāniem, daloties šūnām vai atdaloties ķermeņa daļai, kā rezultātā netiek izmainīts iedzimtības materiāls.
Bezdzimumvairošanās norisinās dažādos veidos. Viens un tas pats organisms ir spējīgs vairoties vairākām metodēm, piemēram, hidra var vairoties gan dzimumiski, gan bezdzimumiski. Bezdzimumiski hidra arī var vairoties vairākos veidos – var izmantot pumpurošanās metodi vai reģenerāciju.
Šūnu dalīšanās var būt divu veidu: vecāku šūna sadalās divās vienādās daļās jeb divās šūnās vai organisms sadalās daudzās šūnās.
Fragmentēšanās bezdzimumvairošanās metode – daudzšūnu organisma ķermenis atdala vienu vai vairākus fragmentus. Vēlāk katrs fragments attīstās par jaunu indivīdu.
Arī reģenerācija tiek uzskatīta par vairošanās metodi. Atšķirībā no fragmentēšanās reģenerācijas notiek, kad pieaudzis organisms tiek sadalīts daļās un katra daļa veidojas par jaunu indivīdu. Daudzos organismos ir specializētas šūnas, kas var diferencēties, t.i.,
katra daļa diferencējas un vairojas, lai atjaunotu jaunus organismus.
Dažiem organismiem uz ķermeņa veidojas pumpuri. Šie pumpuri attīstās par jaunu indivīdu. No mātes organisma rodas pumpurs, kas rezultātā nobriest par jaunu indivīdu. Kad tas ir nobriedis, atdalās no mātes ķermeņa – notiek pumpurošanās.
Sporas ir mikroskopiskas reproduktīvās vienības, kas vēlāk attīstās par jaunu organismu. Sporas ir baktērijām, sēnēm, aļģēm, ķērpjiem un dažiem augiem. Šajā vairošanās veidā organisms ražo un izplata apkārtējā vidē milzīgu skaitu sīku sporu, kuras dīgst un veido jaunus organismus. Ir atsevišķi gadījumi, kad sporas veidojas arī dzimumvairošanās ceļā.
Veģetatīvā pavairošana notiek, izmantojot auga daļas, piemēram, lapas, saknes, stublājus un pumpurus. Augos veģetatīvā pavairošana notiek daudz ātrāk kā dzimumvairošanās, tāpēc veģetatīvo pavairošanu plaši izmanto dārzkopībā (piemēram, zemenes bieži pavairo ar stīgām un kartupeļus – ar bumbuļiem).
