Organismu vairošanās un attīstības cikli ir ļoti daudzveidīgi. Evolūcijas process ir gan augu, gan dzīvnieku daudzveidības, vairošanās un pielāgotības dzīves videi pamatā. Populācijas nepārtaukti evolucionē: mainās, attīstās un pārveidojas. Tā kā indivīdi populācijā ir atšķirīgi, daži spēj vairoties, ņemot vērā noteiktu vides apstākļu kopumu. Šie indivīdi parasti labāk izdzīvo un rada vairāk pēcnācēju, tādējādi nododot savas labvēlīgās īpašības nākamajai paaudzei. Ģenētiskā mainība ir nozīmīga evolucījas procesā, jo tā piedalās  ekosistēmas sugu skaita palielināšanā.
Vairošanās – dzīvo organismu spēja radīt tās pašas sugas jaunu īpatņu paaudzi.
Vairošanās mērķis ir radīt pēcnācējus. Organismi vairojas dzimumiski un bezdzimumiski. Bezdzimumvairošanās ir senākais vairošanās veids.

YCUZD_230420_5166_kopa.svg

Kad norisinās dzimumvairošanās, jauns organisms veidojas, saplūstot divām ģenētiski atšķirīgām dzimumšūnām: olšūnai un spermatozoīdam. No divām specializētām pretējā dzimuma dzimumšūnām veidojas apaugļota olšūna – zigota. Dzimumvairošanās rezultātā rodas pēcnācēji ar atšķirīgu iedzimtības informāciju, kas nodrošina sugas izdzīvošanu mainīgos vides apstākļos. Šajā vairošanās veidā parasti piedalās divi vecākorganismi, taču dažos gadījumos var novērot dzimumvairošanos vienam vecākorganismam, piemēram, ziedu pašapputes laikā.

Bezdzimumvairošanās gadījumā organisms vairojas dažādos veidos. Iedzimtības materiāls netiek izmainīts – rodas pēcnācēji ar identisku iedzimtības informāciju. Vairojoties bezdzimumiski, ir tikai viens vecākorganisms. 

YCUZD_240805_6505_kopā_2.svg

YCUZD_240805_6505_vairošanās_shēma (1).svg