5. Grūtniecība

Grūtniecība sākas ar olšūnas apaugļošanu un turpinās līdz indivīda piedzimšanai. Kad nobriedusi olšūna tiek apaugļota, tā kļūst par zigotu. Zigota caur olvadu virzās uz dzemdi. Aptuveni septiņu dienu laikā ir jānotiek implantācijai dzemdes sieniņā, pretējā gadījumā dīglis iet bojā.

 

 

Ja implantēšanās ir notikusi veiksmīgi, sāk izdalīties hormons HCG (cilvēka horiongonadotropīns), kurš iekļūst gan urīnā, gan asinīs, tāpēc to iespējams konstatēt gan ar grūtniecības testu, gan asins analīzēs.

Grūtniecības periods ir sadalīts trīs vienādos periodos jeb trimestros.

 

 

Pirmā trimestra sākumā (aptuveni 2–4 nedēļas) barības vielu un vielmaiņas galaproduktu apmaiņa notiek difūzijas ceļā caur endometrija slāni. Vēlāk izveidojas placenta, kas pārņem barības vielu pievadīšanu un atkritumu produktu izvadīšanu. Pirmajā trimestrī sāk veidoties iekšējie orgāni un ķermeņa struktūra. Līdz piecām nedēļām būtībā ir izveidojušies ekstremitāšu aizmetņi, acis, sirds un aknas. Pirmajās astoņās nedēļās tiek lietots jēdziens embrijs, bet no devītās nedēļas – auglis, jo ķermenis būtībā ir izveidots. Auglis ir apmēram piecus centimetrus garš, un daudzi orgāni, piemēram, plaušas un aknas, vēl nefunkcionē. Jebkura toksīna iedarbība ir īpaši bīstama pirmajā trimestrī, jo visi ķermeņa orgāni un struktūras piedzīvo sākotnējo attīstību. Viss, kas ietekmē šo attīstību, var nopietni ietekmēt augļa izdzīvošanu.
Otrajā trimestrī auglis izaug līdz aptuveni 30 cm. Tas kļūst aktīvs, un grūtniece parasti sajūt pirmās kustības. Visi orgāni un struktūras turpina attīstīties.
Trešajā trimestrī auglis izaug  apmēram 3 līdz 4 kg smags un 50 cm garš. Šajā periodā auglis aug visstraujāk. Orgānu attīstība turpinās līdz dzimšanas brīdim, dažas sistēmas, piemēram, nervu sistēma un aknas, turpina attīstīties arī pēc dzimšanas.