Ārējā apaugļošana parasti notiek ūdens vidē, kur tiek izlaistas gan olšūnas (ikri), gan spermatozoīdi (pieņi).
Pēc tam, kad spermatozoīdi sasniedz olšūnu, var notikt apaugļošanās. Lielākā daļa ārējās apaugļošanās notiek nārsta procesā, kad viena vai vairākas mātītes izdala olas un viens vai vairāki tēviņi izdala spermu tajā pašā apgabalā un laikā. Nārsto gandrīz visas zivis, tāpat kā vēžveidīgie (piemēram, krabji un garneles), mīkstmieši (piemēram, austeres), kalmāri un adatādaiņi (jūras eži un jūras gurķi).
Ārējā apaugļošana ūdens vidē pasargā olas no izžūšanas, kā arī šādā veidā rodas lielāks gēnu sajaukums, izraisot ģenētisko daudzveidību un lielākas sugu izdzīvošanas iespējas. Liels pēcnācēju skaits (ikri, mazuļi) tiek zaudēts plēsīgo dzīvnieku dēļ, tāpēc indivīdiem ir jāražo miljoniem olu. Pēcnācējiem, kuri rodas ārējās apaugļošanās rezultātā, ir ātri jānobriest un jāatīstās.
Nārsts – process, kurā ūdens dzīvnieki laiž ūdenī dzimumšūnas un notiek ārējā apaugļošanās.