Perifērā nervu sistēma sastāv no nerviem, kas atzarojas no galvas un muguras smadzenēm. Nervs ir saistaudos ietverts nervu šķiedru kūlītis, kas sasaista CNS ar audiem un orgāniem.
 
Perifērās nervu sistēmas funkcijas
 
Nervi, kas veido perifēro nervu sistēmu, atkarībā no tajos esošo neironu izaugumu veida, iedalās jušanas jeb sensoros nervos, kustību nervos un jauktajos nervos.
 
 
Jušanas nervi sūta impulsus no receptoriem uz CNS. Receptori ir īpaši veidoti jušanas nervu šķiedru gali. To uzdevums ir uztvert kairināju un pārveidot to nervu impulsā. Kustību nervi vada impulsus no CNS uz muskuļiem vai dziedzeriem. Jauktie nervi vada impulsus abos virzienos gan no, gan uz CNS. Vairākums nervu ir jaukti.
 
 
No galvas smadzenēm atzarojas 12 pāri nervu, kas savstarpēji krustojas. 
 
 
Lai arī daži orgāni atrodas tālu no smadzenēm, piemēram, sirds vai plaušas, galvas smadzenes tos spēj ietekmēt tāpēc, ka viens no galvas smadzeņu jaukto nervu pāriem ir klejotājnervs. Tas ir garākais nervs cilvēka organismā, jo tas stiepjas no galvas līdz pat vēdera dobumam.

Nervi,  kas  iziet  no  muguras  smadzenēm, sazarojas sīkāk un ietekmē visu organismu. No muguras smadzenēm atzarojas 31 pāris muguras smadzeņu nervu. Visi muguras smadzeņu nervi ir jaukti. 
 
 
Nervi atrodas saistaudos. Tie bieži pārvietojas līdzās asinsvadiem un ir vietas, kur tie pietuvojas ādas virsmai. Nervi var tikt bojāti un tad rodas jušanas traucējumi vai muskuļu vājums vietās, kuru bojātais nervs ietekmē.

Perifēro nervu sistēmu sīkāk iedala somatiskajā nervu sistēmā un veģetatīvajā nervu sistēmā.