Somatiskā nervu sistēma ir perifērās nervu sistēmas sastāvdaļa, kas saistīta ādu, maņu orgāniem un brīvprātīgu ķermeņa kustību kontroli, izmantojot skeleta muskuļus.
Reflekss - nervu sistēmas funkcionālā vienība - atbildes reakcija uz kairinājumu ar nervu sistēmas starpniecību.
Ja nervu šūnas dendrīta  gals  spēj  uztvert specifisku  kairinājumu to sauc par receptoru, taču orgānu, kurš saņem impulsu un atbild uz kairinājumu, sauc par izpildorgānu.

Refleksu nodrošina 3 dažādu veidu neironi – jušanas neirons, starpneirons un kustību neirons.
 
Jušanas neirons
 
Jušanas neirons vada  elektrisko  impulsu  no  receptora  uz  CNS.  Receptori ir šī neirona dendrīta gali, kas uztver dažādus kairinājumus — pieskārienu, sāpes, ķīmiskas vielas, spiedienu, skaņu, krāsu, un citus.
 
Starpneirons
 
Starpneironi atrodas  CNS  un  darbojas  kā  starpnieki  informācijas  pārvadīšanā  no jušanas neirona uz kustību neironu.
 
Kustību neirons
 
Kustību neironi vada impulsu no CNS uz izpildorgāniem jeb efektoriem.
Refleksa loks – impulsa ceļš organismā, kad impulss pa centrtieces neironu sasniedz muguras un galvas smadzenes, kurās notiek  saņemtās informācijas apstrāde. Pēc tam signāli pa centrbēdzes neironu sasniedz efektoru – muskuli vai dziedzeri, kas reaģē uz uztverto kairinājumu.
Vienkāršs refleksa loks sastāv no 5 posmiem: receptors, jušanas neirons, smadzenes, kustību neirons, efektors.
 
 
Piemēram, ķermeņa temperatūras regulēšanas laikā temperatūras receptori ādā nosūta informāciju smadzenēm, kas signalizē efektoriem: asinsvadiem un sviedru dziedzeriem ādā, piemēram, ja ķermenis kļūst pārāk silts, tiek veikti pielāgojumi, lai atdzesētu ķermeni. Sviedri galvenokārt sastāv no ūdens un sāļiem. Kad ūdens sviedros iztvaiko, ādas virsma atdziest.
 
Vienkārša refleksa loka piemērs - ķermeņa temperatūras regulēšanas
 
Refleksa lokus var iedalīt tādos, kas norisinās bez starpneirona un tādās, kas norisinās ar. Piemēram, ja zem ceļgala uzsit ar āmurīti, kāja paceļas uz augšu. Šajā gadījumā jušanas neirons nogādā receptora uztverto signāju uz muguras  smadzenēm,  kuras  ar  kustību  neironu  starpniecību nosūta impulsu efektoram — muskulim, kas strauji saraujas un paceļ kāju. 
 
Refleksa loks bez starpneirona
 
Cits piemērs ir, ja pieskaroties degošas sveces liesmai, kairinājumu uztver temperatūras receptors ādā un pa jušanas neironu informācija tiek novadīta uz muguras un tālāk uz galvas smadzenēm. Starpneirons galvas smadzenēs nodod impulsu kustību neironam un efektors jeb roka tiek atrauta no karstā priekšmeta.
 
Refleksa loks ar starpneironu
 
Šis ir sarežģītāks refleksa loks, kura izpildē iesaistās  starpneironi,  kas  atrodas muguras un galvas smadzenēs.

Atkarībā  no  refleksu  veidošanās  mehānisma,  tos  var iedalīt  divās  grupās  —  beznosacījuma  un  nosacījuma refleksos. Beznosacījuma refleksi  ir  ģenētiski  iedzimti, bet nosacījuma refleksi  tiek  iegūti  dzīves  laikā.
Beznosacījuma refleksi nodrošina organisma pielāgošanās reakcijas, kas saglabājas visu mūžu.
Beznosacījuma refleksi nav jāapgūst dzīves laikā. Šis refleksu veids nodrošina tādas fizioloģiskas vajadzības kā, piemēram, barības uzņemšanu. Tāpat beznosacījuma refleksi nodrošina organisma aizsargreakcijas, piemēram, rokas strauja atraušana no karsta priekšmeta. Ja muguras smadzenes netiek sabojātas, šie refleksi darbojas visu mūžu.
Nosacījuma refleksi ir dzīves laikā iegūtas pielāgošanās reakcijas. Nosacījuma refleksi rodas ātri, kā reakcija uz kādu kairinātāju.
Nosacījuma refleksi  tiek  iegūti  dzīves  laikā  uz  beznosacījuma  refleksu  pamata. Piemēram, pirmie nosacījuma refleksi, ko iemācās cilvēks, ir pazīt vecāku balsis, dzert no pudelītes, staigāt,  runāt. Nosacījuma refleksi  nesaglabājas  uz  visu  mūžu, tāpēc tie regulāri  jāatkārto.