Veģetatīvā nervu sistēma kontrolē procesus, kas nepakļaujas cilvēka gribai. Tās ir lietas, kas notiek, par tām nedomājot, piemēram, elpošana un sirdsdarbība. Veģetatīvo nervu sistēmu iedala divās daļās — simpātiskā un parasimpātiskā. Abas veģetatīvās nervu sistēmas daļas darbojas pretēji viena otrai - viena stimulē, bet otra kavē darbību.
Simpātiskajai nervu sistēmai aktivizējoties paātrinās sirdsdarbība, paplašinās acu zīlītes, vielmaiņas procesi paātrinās, paplašinās elpvadi jeb bronhi. Tā aktivizējas stresa, emociju, slodzes gadījumā.
Simpātiskā nervu sistēma - stimulē orgānu darbību, tā sagatavo organismu aktīvai darbībai. Simpātiskā nervu sistēma ir aktīva, kad cilvēks izjūt stresu un saspringumu.
Simpātiskā nervu sistēma
Parasimāptiskā nervu sistēma - sagatavo organismu mieram un atpūtai. Parasimpātiskā sistēma ir aktīva miera stāvoklī.
Parasimpātiskā nervu sistēma
Simpātiskā un parasimpātiskā nervu sistēma darbojas saskaņoti. Gan simpātiskā, gan parasimpātiskā nervu sistēma ir ļoti svarīga mūsu veselībai un izdzīvošanai. Lai organisms dzīvotu ar optimālu veselību pēc iespējas ilgāk, ir jābūt līdzsvaram starp abām sistēmām.
Ja starp smadzenēm un impulsiem, kas veicina simpātiskas nervu sistēmas reakcijas, rodas nepareiza saziņa, organisms pārāk bieži un pārāk ilgi darbosies stresa režīmā, un tas var negatīvi ietekmēt vispārējo veselību.