Atmiņas veidošanās ir augstākās neirālās darbības izpausme. Atmiņa ir informācijas glabāšanu, kas nepieciešama daudzu kognitīvo uzdevumu veikšanai. Darba jeb īstermiņa atmiņa ir atmiņa, ko izmanto, piemēram, lai atcerētos tālruņa numuru, kuru tikko apskatīji.  Īstermiņa atmiņas apjoms ir ierobežots, un tā samazinās, ja netiek izmantota. Ilgtermiņa atmiņa, ko sauc arī par sekundāro atmiņu, saglabā informāciju uz ilgāku laiku. Ilgtermiņa atmiņas apjoms nav ierobežots. Iegaumēšanas  laikā  CNS  notiek  sarežģīti  procesi  —  starp  neironiem  veidojas  jauni komunikācijas ceļi. Jo biežāk tos atkārto, jo atmiņā tie ir stabilāki. Sensorās atmiņas tiek saglabātas ne ilgāk kā dažas sekundes. Tās nāk no piecām maņām: dzirdes, redzes, taustes, smaržas un garšas. Tās tiek glabātas tikai tik ilgi, kamēr tiek stimulēta sajūta. Pēc tam sensorās atmiņas tiek atkārtoti apstrādātas un saistītas ar atmiņu, kas var saglabāties īstermiņa atmiņā.
 
Atmiņas veidi
 
Atmiņa, kas sastāv no uztveres, iegaumēšanas un atcerēšanās procesiem, veicina domāšanu un loģisku risinā-jumu meklēšanu. Reizēm mācīšanās  procesā  iegaumētā  informācija  ir noglabāta atmiņā, taču vajadzīgajā mirklī tā netiek atrast, jo atkārtošana ir bijusi nepietiekama.
 
Atmiņā noglabātās informācijas atrašanas mehānisms
 
Mācīšanās ir efektīgāka, ja vienlaicīgi tiek izmantoti dažādi uztveres veidi, piemēram, gan redze, gan dzirde un  meklētas likumsakarības.

Slikts miegs pasliktina atmiņas nostiprināšanu, izjaucot procesu, kas atmiņu veidošanai un saglabāšanai izmanto dažādas miega fāzes.
Miegs - fizioloģisks process, kura laikā veidojas neapzināts organisma stāvoklis, ko izraisa  nervu  sistēmas  darbība.
Miegs ir nepieciešams dzīvības uzturēšanai  tāpat kā elpošana vai ēšana. Par ķermeņa relaksācijas reakciju ir atbildīga parasimpātiskā nervu sistēma. Nepieciešamais miega ilgums ir individuāls. Lai gan daži cilvēki regulāri funkcionē īsos miega periodos, pētījumi lielākoties piekrīt, ka lielākajai daļai cilvēku ar sešām miega stundām nepietiek. Eksperti iesaka katru nakti gulēt vismaz septiņas stundas. Kvalitatīvs un pietiekošs miegs nodrošina normālu nervu sistēmas darbību.

Lai indivīds izdzīvotu, cilvēkam ir attīstas iedzimtas dziņas, vēlmes un emocijas, kā arī spēja atcerēties un mācīties. Šīs pamatiezīmes ir atkarīgas no nervu sistēmas. Liela daļa cilvēku uzvedības ir saistīta ar sociālo mijiedarbību. Nervu sistēma kontrolē emociju pieredzi un izpausmi. Emocijas lielā mērā ir atkarīga no simpātiskās nervu sistēmas. Radot emocijas, piemēram, bailes, dusmas, baudu un skumjas, nervu sistēma palīdz sazināties un izdzīvot fiziskus un psiholoģiskus traucējumus. Kontrole pār emocijām ir tieši saistīta ar cilvēka nervu sistēmas veselību.