Dažkārt organisms ražo pārāk daudz vai pārāk maz hormonu, vai arī pārstāj reaģēt pareizi un kādu no hormoniem. Tas var izraisīt endokrīnās sistēmas traucējumus un slimības. Endokrinologs ir ārsts, kas diagonosticē un ārstē iekšējo sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumus un slimības.
Endokrinologs - pēta, diagnosticē un ārstē hormonu sekrēciju, regulāciju un slimības, kas attīstās nepareizas hormonu darbības dēļ.
Hipofīze izdala augšanas hormonu. Ja bērnībā šis hormons izdalās nepietiekamā daudzumā, rodas traucējumu, ko sauc par pundurismu – pieaudzis cilvēks ir ievērojami īsāks nekā vidēja auguma vīrietis vai sieviete. Ja augšanas hormons tiek ražots pārāk daudz, organisms aug pārāk strauji un veidojas gigantisms – pārmērīgi liels augums, kas ievērojami pārsniedz vidējo, dažreiz ķermenis ir disproporcionāls. Pastiptināta augšanas hormona izdalīšanās pieaugušam cilvēkam, veidojas akromegālija – kāda orgāna pataloģiska palielināšanās, piemēram, kājas vai rokas.
 
Pundurisms, gigantisms un akromegālija – augšanas hormona traucējumi

Vairogdziedzera hormoni stimulē pusaudžu fizisko un garīgo attīstību, tāpēc parasti tas savu maksimālo lielumu sasniedz aptuveni 15 gadu vecumā. Vairogdziedzera hormonu trūkums bērnībā var radīt nopietnus attīstības traucējumus - mazs augums, īsas rokas un kājas, liela galva, garīga atpalicība. Šo slimību sauc par kretīnismu.
Pavājināta vairogdziedzera darbība izraisa tādus simptonus kā palēninātu vielmaiņu, lieko svaru un miegainību. Turpretī pastiprinātas vairogdziedzera darbības rezultātā pieaug  nervozitāte, cilvēks  novājē, var novērot roku trīcēšu.
Insulīns ir hormons, ko izdala aizkuņģa dziedzeris. Tas ir nepieciešams, lai glikoze iekļūtu šūnās jeb tas regulē glikozes līmeni asinīs.
 
Insulīna darbības princips

Insulīns darbojas kā atslēga, kas nodrošina to, ka cukurs no asinīm nokļūst šūnās. Cukura diabēts  ir  vielmaiņas  slimība,  kam  raksturīgs paaugstināts cukura līmenis asinīs, jo insulīns tiek ražots nepietiekami vai arī organisms nevar efektīvi izmantot saražoto insulīnu. Cukurs uzkrājas asinīs, bet šūnas ir badā. Medicīniski izšķir pirmā un otrā tipa cukura diabētu.
Pirmā tipa cukura diabēta gadījumā organismā ir insulīna deficīts, tāpēc glikoze neiekļūst šūnās, bet uzkrājas asinīs.
 
Pirmā tipa cukura diabēts

Otrā tipa cukura diabēta gadījumā atšķirībā no pirmā aizkuņģa dziedzeris ražo insulīnu, taču hormons nespēj efektīvi darboties.
 
Otrā tipa cukura diabēts

Ja cukura līmenis asinīs netiek kontrolēts un stabilizēts, neatgriezeniski tiek bojāti perifērie nervi un asinsvadi, var iestāties vājredzība.