Nervu sistēmu abiniekiem veido galvas un muguras smadzenes kā arī nervi.
Vardes iekšējā uzbūve
Galvas smadzenes nodrošina visu dzīvības procesu saskaņotu darbību. Abinieku nervu sistēma regulē elpošnu un sirdsdarbību un koordinē kustības. Tāpat nervu sistēmas uzdevums ir apstrādāt maņu organu uztverto informāciju.
Abiniekiem ir vāji attīstīta garša. Abinieki savu dzīvi pavada gan ūdeni, gan uz sauszemes, un atkarībā no vides, atšķiras oža. Abiniekiem ir divi ožas maisi ar nāsīm, kuras ūdenī ir noslēgtas, tāpēc abiniekiem oža ir tikai uz sauszemes. Abinieku ādā ir taustes ķermenīši, kuri uztver kairinājumu un temperatūras maiņu. Abinieku dzirde ir attīstīta gan gaisā, gan ūdenī. Galvā atrodas vidusauss, kuras bungplēvīte uztver skaņas gaisā, bet speciāla sistēma vidusausī uztver skaņu ūdenī. Dzirdei ir ļoti nozīmīga vairošanās periodā, jo tēviņie izmanto īpašus pūslīšus jeb rezonatorus skaņas radīšanai un mātīšu pievilināšanai. Abinieku acīm ir ļoti plašs redzeslauks. Redze ir ļoti labi attīstīta, daļai abinieku ir krāsu redze. Īpašs pielāgojums ir tas, ka acis atrodas uz izciļņiem, lai, neizlienot no ūdens, varētu orientēties apkārtnē.
Abiniekiem ir vāji attīstīta garša. Abinieki savu dzīvi pavada gan ūdeni, gan uz sauszemes, un atkarībā no vides, atšķiras oža. Abiniekiem ir divi ožas maisi ar nāsīm, kuras ūdenī ir noslēgtas, tāpēc abiniekiem oža ir tikai uz sauszemes. Abinieku ādā ir taustes ķermenīši, kuri uztver kairinājumu un temperatūras maiņu. Abinieku dzirde ir attīstīta gan gaisā, gan ūdenī. Galvā atrodas vidusauss, kuras bungplēvīte uztver skaņas gaisā, bet speciāla sistēma vidusausī uztver skaņu ūdenī. Dzirdei ir ļoti nozīmīga vairošanās periodā, jo tēviņie izmanto īpašus pūslīšus jeb rezonatorus skaņas radīšanai un mātīšu pievilināšanai. Abinieku acīm ir ļoti plašs redzeslauks. Redze ir ļoti labi attīstīta, daļai abinieku ir krāsu redze. Īpašs pielāgojums ir tas, ka acis atrodas uz izciļņiem, lai, neizlienot no ūdens, varētu orientēties apkārtnē.