Rūpniecības sektors iedalās 4 grupās.
| Zinātņietilpīgās nozares | Darbietilpīgās nozares | Energoietilpīgās nozares | Materilālietilpīgās nozares | |
| Raksturojums | Nepieciešams veikt dažādus zinātniskos pētījumus | Nepieciešams liels darba spēks | Ražošanā paterē daudz enerģiju | Nepieciešami daudz materiāli |
| Piemēri |
|
|
|
|
Rūpniecības nozaru izvietojumu Latvijā nosaka vairāki faktori, kas ietekmē gan uzņēmumu darbības efektivitāti, gan to ekonomisko dzīvotspēju. Galvenie faktori ir:
- Dabas resursi – Nozīmīgs faktors ir pieejamie izejmateriāli, piemēram, mežsaimniecības resursi veicina kokapstrādes un papīra ražošanas attīstību, bet kūdras ieguve ietekmē tās pārstrādes uzņēmumu izvietojumu.
- Darba spēka pieejamība un kvalifikācija – Rūpniecības uzņēmumi koncentrējas vietās, kur pieejams pietiekami kvalificēts darbaspēks. Piemēram, Rīgā un citās lielākajās pilsētās attīstās augsto tehnoloģiju un mašīnbūves uzņēmumi.
- Transporta infrastruktūra – Laba dzelzceļa, autoceļu un ostu pieejamība ietekmē rūpniecības attīstību. Piemēram, Liepāja un Ventspils kā ostas pilsētas piesaista uzņēmumus, kas saistīti ar metālapstrādi un loģistiku.
- Energoresursu pieejamība – Rūpniecības uzņēmumi izvietojas vietās, kur ir pieejama stabila elektroapgāde un citi energoresursi, kas īpaši svarīgi energoietilpīgām nozarēm, piemēram, ķīmiskajai rūpniecībai.
- Tirgus un pieprasījums – Uzņēmumi izvēlas lokācijas, kas nodrošina ātru piekļuvi vietējam un starptautiskajam tirgum. Rīgā un tās apkārtnē koncentrējas daudzi uzņēmumi, jo tā ir Latvijas lielākais patēriņa centrs.
- Ekonomiskie un politiskie faktori – Valsts atbalsts, investīciju piesaiste, nodokļu atvieglojumi un speciālās ekonomiskās zonas veicina rūpniecības attīstību konkrētās vietās.
- Vēsturiskie un sociālie faktori – Daudzi rūpniecības centri Latvijā veidojušies jau padomju laikos un saglabājuši savu nozīmi arī mūsdienās, piemēram, Daugavpilī un Rēzeknē attīstīta mašīnbūve un metālapstrāde.