2. Enerģētika

Enerģētikas nozare Latvijā ir ļoti svarīga valsts ekonomikai un iedzīvotāju ikdienai. Latvijā enerģija tiek iegūta no dažādiem avotiem, un liela nozīme ir atjaunojamiem resursiem.

Viens no galvenajiem enerģijas avotiem Latvijā ir hidroelektrostacijas (HES). Lielākās HES atrodas uz Daugavas – tās ir Rīgas, Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostacijas. Šīs spēkstacijas nodrošina nozīmīgu daļu no valsts elektroenerģijas.

Papildus hidroenerģijai Latvijā attīstās arī vēja un saules enerģija. Vēja parki atrodas galvenokārt piekrastes reģionos, kur vējš ir spēcīgāks. Saules paneļi kļūst arvien populārāki gan lielos saules parkos, gan uz privātmāju jumtiem.

Lai gan Latvijā ir daudz atjaunojamo resursu, valsts joprojām importē daļu enerģijas, galvenokārt dabasgāzi un elektroenerģiju no kaimiņvalstīm. Dabasgāze tiek izmantota siltuma un elektroenerģijas ražošanai, un to piegādā no dažādiem avotiem, tostarp caur sašķidrinātās gāzes termināliem.

Lai uzlabotu enerģētisko neatkarību un samazinātu atkarību no importētās enerģijas, Latvijā tiek attīstīti dažādi projekti, piemēram, lielāku vēja parku būvniecība un enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas.

 

Latvijā hidroelektrostacijas (HES) ir nozīmīgs elektroenerģijas avots, jo valsts reljefs un upju tīkls ļauj izmantot ūdens enerģiju. Latvijā darbojas ap 100 HES. Galvenās HES atrodas uz Daugavas.

Pļaviņu HES – lielākā hidroelektrostacija Latvijā un Baltijā. Tā atrodas uz Daugavas pie Aizkraukles un spēj saražot aptuveni 40% no visiem Latvijā iegūtajiem hidroenerģijas resursiem.
Rīgas HES – atrodas pie Salaspils, vistuvāk Rīgai. Tā nodrošina elektroenerģiju galvaspilsētas un citu reģionu vajadzībām.
Ķeguma HES – viena no pirmajām lielajām hidroelektrostacijām Latvijā, uzbūvēta jau 20. gadsimta vidū. Šobrīd tajā ir modernizēta elektroenerģijas ražošana.

 

Papildus lielajām Daugavas HES Latvijā darbojas arī mazākas hidroelektrostacijas uz citām upēm, piemēram, Ventas un Gaujas. Tās gan ražo salīdzinoši nelielu elektroenerģijas apjomu.

 

HES nodrošina aptuveni 30–35% no kopējā Latvijā saražotā elektroenerģijas daudzuma. Tas veicina enerģētisko neatkarību, jo hidroenerģija ir vietējais resurss.
HES ir atjaunojams enerģijas avots, kas palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Lai gan HES ir nozīmīgs enerģijas avots, to darbība ietekmē arī vidi – tiek mainīta upju ekosistēma, un dažos gadījumos tiek appludinātas teritorijas. Tāpēc hidroenerģijas izmantošana tiek rūpīgi plānota, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību.

 

Saules enerģija Latvijā kļūst arvien populārāka, lai gan valsts klimatiskie apstākļi nav tik labvēlīgi kā dienvidu valstīs. Vidēji Latvijā saules spīdēšanas ilgums ir aptuveni 1 800–1 900 stundas gadā, kas ir pietiekami efektīvai elektroenerģijas ražošanai.

 

Galvenokārt saules enerģiju izmanto elektroenerģijas ražošanai, uzstādot saules paneļus uz privātmāju, uzņēmumu un publisko ēku jumtiem. Arvien populārāki kļūst arī lielie saules parki, kas spēj saražot ievērojamu elektroenerģijas apjomu. Latvijas klimatiskie apstākļi ļauj saražot apmēram 900–1100 kWh no viena uzstādītā kilovata jaudas gadā, kas ir pietiekami, lai saules enerģija būtu ekonomiski izdevīgs risinājums.

Valsts atbalsts un Eiropas Savienības finansējums veicina saules enerģijas attīstību, palīdzot iedzīvotājiem un uzņēmumiem uzstādīt saules paneļus. Tā kā saules enerģija ir videi draudzīgs un atjaunojams resurss, tās izmantošana palīdz mazināt atkarību no importētajiem energoresursiem un samazināt oglekļa dioksīda emisijas. Latvijā arvien vairāk tiek attīstīti arī enerģijas uzkrāšanas risinājumi, kas ļauj efektīvāk izmantot saules saražoto elektroenerģiju pat laikā, kad saule nespīd.

 

Vēja enerģijas izmantošana Latvijā pēdējos gados ir kļuvusi arvien nozīmīgāka, jo tas ir viens no videi draudzīgākajiem elektroenerģijas iegūšanas veidiem. Latvija atrodas mērenajā joslā, un piekrastes reģioniem, īpaši Kurzemē, ir labvēlīgi apstākļi vēja enerģijas ražošanai. Vēja ģeneratori tiek uzstādīti gan uz sauszemes, gan tiek plānoti pirmie jūras vēja parki Baltijas jūrā.

Pašlaik lielākie vēja parki atrodas Grobiņas un Ventspils apkārtnē, taču arvien vairāk tiek attīstīti jauni projekti, lai palielinātu vēja enerģijas īpatsvaru Latvijas kopējā elektroenerģijas ražošanā. Tehnoloģiju attīstība ļauj izmantot vēja turbīnas arī reģionos ar mazāku vēja ātrumu, padarot šo enerģijas avotu vēl pieejamāku.

Vēja enerģija ir viens no galvenajiem risinājumiem, lai Latvija kļūtu neatkarīgāka no importētās enerģijas un samazinātu fosilo resursu izmantošanu. Valsts un Eiropas Savienības atbalsts palīdz veicināt šīs nozares attīstību, finansējot jaunus projektus un uzlabojot enerģijas uzglabāšanas iespējas. Lai gan vēja ģeneratori var radīt vizuālu un akustisku ietekmi uz apkārtējo vidi, to ieguvumi ilgtspējīgā enerģijas ražošanā ir nozīmīgi.

 

Biomasas enerģija Latvijā ir nozīmīgs atjaunojamās enerģijas avots, jo valsts ir bagāta ar mežiem un lauksaimniecības resursiem. Biomasa galvenokārt tiek iegūta no koksnes atlikumiem, piemēram, skaidām, šķeldas un malkas, kā arī no lauksaimniecības produktiem un biogāzes, kas veidojas no organiskajiem atkritumiem.

Lielākā daļa biomasas enerģijas tiek izmantota siltumapgādē – daudzas pašvaldības Latvijā jau ir pārgājušas uz centralizēto apkuri, kas darbojas ar biomasas katliem. Tāpat biomasa tiek izmantota elektroenerģijas ražošanā, galvenokārt koģenerācijas stacijās, kur vienlaikus tiek ražota gan elektrība, gan siltums.

Biogāzes stacijas, kas pārstrādā lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības atkritumus, kļūst arvien populārākas, jo tās palīdz ne tikai ražot enerģiju, bet arī samazināt atkritumu apjomu un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Biogāzi var izmantot arī kā alternatīvu degvielu transportā.

Biomasas izmantošana veicina Latvijas enerģētisko neatkarību un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, jo tā ir vietējais enerģijas avots. Tomēr ir svarīgi nodrošināt atbildīgu mežu apsaimniekošanu un ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi, lai biomasa ilgtermiņā saglabātu savu pozitīvo ietekmi uz vidi un ekonomiku.