Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņas laika gaitā ir bijušas ietekmētas gan no iekšējiem, gan ārējiem faktoriem, sākot ar 19. gadsimta beigām un 20. gadsimtu līdz pat mūsdienām.
19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Latvijas teritorijā iedzīvotāju skaits pakāpeniski pieauga, pateicoties lauksaimniecības un rūpniecības attīstībai, kā arī uzlabotai veselības aprūpei. 1914. gadā, sākoties Pirmajam pasaules karam, Latvijā dzīvoja apmēram 2,55 miljoni cilvēku. Pirmais pasaules karš izraisīja lielas iedzīvotāju migrācijas, kā rezultātā iedzīvotāju skaits ievērojami samazinājās; aptuveni 1 miljons cilvēku devās bēgļu gaitās uz Krieviju.
Starpkara periodā, pēc Latvijas neatkarības iegūšanas, iedzīvotāju skaits lēnām sāka atjaunoties un 1935. gadā sasniedza aptuveni 2 miljonus. Otrā pasaules kara laikā Latvija cieta lielus cilvēku zaudējumus. Tika iznīcināta lielākā daļa ebreju kopienas, un simtiem tūkstošu iedzīvotāju devās bēgļu gaitās vai tika deportēti. Padomju okupācijas periodā (1940-1991) Latvijā tika veiktas masveida deportācijas, kas būtiski samazināja iedzīvotāju skaitu. Šajā laikā notika arī migrācijas procesi, kuros Latvijā ieplūda iedzīvotāji no citām Padomju Savienības republikām. Līdz ar to 1959. gadā Latvijā bija 2,08 miljoni iedzīvotāju.
1989. gadā, neilgi pirms neatkarības atgūšanas, Latvijā dzīvoja 2,66 miljoni cilvēku, kas ir augstākais iedzīvotāju skaits valsts vēsturē. Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā sākās intensīvi demogrāfiskie un ekonomiskie pārmaiņu procesi. Daudzi no Padomju Savienības ieceļotajiem iedzīvotājiem izbrauca no Latvijas, kas izraisīja iedzīvotāju skaita samazināšanos. Vienlaikus notika arī lielas ekonomiskās pārmaiņas, kas veicināja emigrāciju, īpaši uz Eiropas Savienības valstīm.
1990. gadā Latvijā dzīvoja aptuveni 2,38 miljoni cilvēku. 21. gadsimta sākumā Latvija turpināja zaudēt iedzīvotājus, galvenokārt emigrācijas un negatīvā dabiskā pieauguma dēļ. Ekonomiskā krīze 2008.-2010. gadā paātrināja iedzīvotāju skaita samazināšanos, jo daudzi cilvēki devās meklēt darbu ārvalstīs. 2010. gadā Latvijā bija 2,07 miljoni iedzīvotāju.
Arī dzimstība palika zema, bet mirstības līmenis saglabājās augsts, kas turpināja ietekmēt iedzīvotāju skaita samazināšanos. 2020. gadā Latvijā dzīvoja aptuveni 1,9 miljoni cilvēku. Tajā pašā laikā Latvija piedzīvoja demogrāfiskās struktūras izmaiņas, kad palielinājās vecāka gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars un samazinājās jauniešu un darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Tas radīja izaicinājumus attiecībā uz valsts ekonomiku, sociālo drošību un veselības aprūpes sistēmu.
COVID-19 pandēmija vēl vairāk pasliktināja demogrāfisko situāciju, palielinot mirstības rādītājus un samazinot dzimstības līmeni. Mūsdienās Latvijas valdība cenšas īstenot dažādas politikas, lai veicinātu dzimstību, piesaistītu atpakaļ emigrējušos iedzīvotājus un uzlabotu valsts demogrāfisko situāciju. Neraugoties uz centieniem stabilizēt iedzīvotāju skaitu, prognozes liecina, ka Latvijā turpināsies iedzīvotāju skaita samazināšanās.
Starpkara periodā, pēc Latvijas neatkarības iegūšanas, iedzīvotāju skaits lēnām sāka atjaunoties un 1935. gadā sasniedza aptuveni 2 miljonus. Otrā pasaules kara laikā Latvija cieta lielus cilvēku zaudējumus. Tika iznīcināta lielākā daļa ebreju kopienas, un simtiem tūkstošu iedzīvotāju devās bēgļu gaitās vai tika deportēti. Padomju okupācijas periodā (1940-1991) Latvijā tika veiktas masveida deportācijas, kas būtiski samazināja iedzīvotāju skaitu. Šajā laikā notika arī migrācijas procesi, kuros Latvijā ieplūda iedzīvotāji no citām Padomju Savienības republikām. Līdz ar to 1959. gadā Latvijā bija 2,08 miljoni iedzīvotāju.
1989. gadā, neilgi pirms neatkarības atgūšanas, Latvijā dzīvoja 2,66 miljoni cilvēku, kas ir augstākais iedzīvotāju skaits valsts vēsturē. Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā sākās intensīvi demogrāfiskie un ekonomiskie pārmaiņu procesi. Daudzi no Padomju Savienības ieceļotajiem iedzīvotājiem izbrauca no Latvijas, kas izraisīja iedzīvotāju skaita samazināšanos. Vienlaikus notika arī lielas ekonomiskās pārmaiņas, kas veicināja emigrāciju, īpaši uz Eiropas Savienības valstīm.
1990. gadā Latvijā dzīvoja aptuveni 2,38 miljoni cilvēku. 21. gadsimta sākumā Latvija turpināja zaudēt iedzīvotājus, galvenokārt emigrācijas un negatīvā dabiskā pieauguma dēļ. Ekonomiskā krīze 2008.-2010. gadā paātrināja iedzīvotāju skaita samazināšanos, jo daudzi cilvēki devās meklēt darbu ārvalstīs. 2010. gadā Latvijā bija 2,07 miljoni iedzīvotāju.
Arī dzimstība palika zema, bet mirstības līmenis saglabājās augsts, kas turpināja ietekmēt iedzīvotāju skaita samazināšanos. 2020. gadā Latvijā dzīvoja aptuveni 1,9 miljoni cilvēku. Tajā pašā laikā Latvija piedzīvoja demogrāfiskās struktūras izmaiņas, kad palielinājās vecāka gadagājuma iedzīvotāju īpatsvars un samazinājās jauniešu un darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Tas radīja izaicinājumus attiecībā uz valsts ekonomiku, sociālo drošību un veselības aprūpes sistēmu.
COVID-19 pandēmija vēl vairāk pasliktināja demogrāfisko situāciju, palielinot mirstības rādītājus un samazinot dzimstības līmeni. Mūsdienās Latvijas valdība cenšas īstenot dažādas politikas, lai veicinātu dzimstību, piesaistītu atpakaļ emigrējušos iedzīvotājus un uzlabotu valsts demogrāfisko situāciju. Neraugoties uz centieniem stabilizēt iedzīvotāju skaitu, prognozes liecina, ka Latvijā turpināsies iedzīvotāju skaita samazināšanās.