Demogrāfiskais sprādziens ir straujš iedzīvotāju skaita pieaugums īsā laika periodā, parasti saistīts ar ievērojamu dzimstības palielināšanos un mirstības samazināšanos. Šis fenomens parasti notiek pēc demogrāfiskās pārejas posma, kad sabiedrība pāriet no augstas dzimstības un mirstības līmeņa uz zemu mirstības līmeni, bet dzimstība vēl saglabājas augsta.
Medicīnas attīstība: Uzlabojoties medicīnas aprūpei un higiēnai, mirstības līmenis, īpaši zīdaiņu mirstība, ievērojami samazinās.
Lauksaimniecības un pārtikas uzlabošanās: Jaunas lauksaimniecības tehnoloģijas un efektīvāka pārtikas ražošana un izplatīšana samazina badu un uzlabo vispārējo uzturu.
Sociālās un kultūras izmaiņas: Dažās sabiedrībās joprojām pastāv kultūras normas un vērtības, kas veicina lielas ģimenes. Tas var būt saistīts ar ekonomiskām vajadzībām, jo bērni tiek uzskatīti par darba spēku vai nodrošinājumu vecumdienām.
Politiskie un ekonomiskie faktori: Dažas valstis var veicināt augstu dzimstību, lai palielinātu darbaspēku un uzlabotu ekonomisko situāciju.
Demogrāfiskā sprādziena sekas
Resursu trūkums: Ievērojams iedzīvotāju skaita pieaugums var izraisīt pārtikas, ūdens, enerģijas un citu resursu trūkumu, it īpaši valstīs, kur resursi ir ierobežoti.
Sociālās un ekonomiskās problēmas: Pārpildīti skolu un veselības aprūpes sistēmas, lielāks bezdarbs un nabadzība, infrastruktūras pārslodze, īpaši lielpilsētās.
Vides degradācija: Straujš iedzīvotāju skaita pieaugums var veicināt mežu izciršanu, zemes un ūdens piesārņošanu, un citu veidu vides degradāciju.
Migrācija: Iedzīvotāju skaita pieaugums var veicināt migrāciju, jo cilvēki meklē labākas dzīves iespējas citur.
Demogrāfiskais sprādziens parasti ir īslaicīgs fenomens, jo ar laiku dzimstības līmenis samazinās līdz ar ekonomiskās attīstības un izglītības uzlabošanos, kā arī mainoties sabiedrības normām un vērtībām.
Pirmais demogrāfiskais sprādziens notika līdz ar lauksaimniecības rašanos aptuveni pirms 10 000 gadiem neolīta periodā. Šī perioda laikā cilvēce pārgāja no klejotāju mednieku-vācēju dzīvesveida uz vietsēžu dzīvesveidu, ko raksturoja sistemātiska lauksaimniecība, graudaugu audzēšana un mājlopu pieradināšana. Šis pārejas process ļāva daudz regulārāk piekļūt pārtikai un nodzīvot ilgāku mūžu, tādējādi radot apstākļus cilvēku skaita pieaugumam.
Otrais demogrāfiskais sprādziens sākās 19. gadsimta sākumā, galvenokārt Eiropā un Ziemeļamerikā, kur notika strauja rūpniecības un urbanizācijas attīstība. Šajā laikā, no aptuveni 1800. gada līdz 1930. gadam, pasaules iedzīvotāju skaits dubultojās un sasniedza 2 miljardus. Šo pieaugumu izraisīja būtiski uzlabojumi medicīnā, pārtikas ražošanā, sanitārijā un transportā, kas samazināja mirstību, bet dzimstības līmenis saglabājās augsts.
Trešais demogrāfiskais sprādziens sākās 20. gadsimta vidū, pēc Otrā pasaules kara, galvenokārt jaunattīstības valstīs Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā. Šajā periodā pasaules iedzīvotāju skaits ļoti strauji pieauga, galvenokārt pateicoties medicīnas un veselības aprūpes uzlabojumiem, kas ievērojami samazināja mirstību, īpaši bērnu mirstību, savukārt dzimstības līmenis saglabājās augsts.