Iedzīvotāju izmaiņas pasaulē ietekmē dažādi faktori, kas nosaka dzimstību, mirstību, migrāciju un vispārējo demogrāfisko struktūru. Šos faktorus var iedalīt vairākās galvenajās kategorijās:

1. Demogrāfiskie faktori
Dzimstība un mirstība: Augsts dzimstības līmenis, īpaši jaunattīstības valstīs, veicina iedzīvotāju pieaugumu, savukārt zemais dzimstības līmenis attīstītajās valstīs bieži izraisa iedzīvotāju skaita samazināšanos vai stagnāciju. Mirstības līmenis samazinās, pateicoties uzlabojumiem medicīnā, sanitārijā un veselības aprūpē, īpaši valstīs ar zemākiem ienākumiem.
Dabiskais pieaugums ir demogrāfisks rādītājs, kas norāda uz iedzīvotāju skaita izmaiņām, balstoties uz dzimstības un mirstības rādītājiem. Tas parāda, vai iedzīvotāju skaits pieaug vai samazinās, ņemot vērā tikai dzimušo un mirušo skaitu, neiekļaujot migrāciju. Dabiskais pieaugums tiek izteikts kā absolūtais skaits vai procentos.
Dabiskais pieaugums = Dzimstība - Mirstība
Migrācija: Starptautiskā un iekšējā migrācija būtiski ietekmē iedzīvotāju skaitu konkrētās valstīs un reģionos. Augsts migrācijas līmenis, piemēram, no attīstības valstīm uz attīstītajām valstīm, var paātrināt iedzīvotāju skaita pieaugumu galamērķa valstīs un samazināt to izcelsmes valstīs.

2. Ekonomiskie faktori
Ekonomiskā attīstība: Valstīs ar augstu ekonomisko izaugsmi parasti ir labāki dzīves apstākļi, kas var pazemināt dzimstību, jo cilvēki vairāk iegulda izglītībā un karjerā. Tomēr ekonomiskā nestabilitāte vai nabadzība var paaugstināt dzimstību, jo ģimenes izvēlas vairāk bērnu, lai nodrošinātu nākotnes atbalstu.

Urbanizācija: Pilsētu attīstība un iedzīvotāju pārcelšanās no laukiem uz pilsētām bieži vien saistīta ar zemāku dzimstības līmeni, jo pilsētas piedāvā vairāk darba iespēju un piekļuvi izglītībai, kā arī ietekmē ģimenes plānošanu un dzimstības kontroles līdzekļu pieejamību.
 
3. Sociālie un kultūras faktori
Izglītība: Pieejamība un izglītības līmenis, īpaši sievietēm, ir būtisks faktors iedzīvotāju izmaiņās. Augstāks izglītības līmenis parasti samazina dzimstību, jo cilvēki izvēlas ilgāk palikt izglītībā un bieži atliek bērnu radīšanu.

Sieviešu iesaistīšanās darba tirgū: Sieviešu lielāka iesaistīšanās darba tirgū un ekonomiskā neatkarība veicina ģimenes plānošanu un dzimstības samazināšanos.

Ģimenes struktūra un vērtības: Sabiedrības kultūras normas un ģimenes tradīcijas ietekmē dzimstību. Dažās kultūrās ir spēcīga tradīcija veidot lielas ģimenes, kamēr citās tiek dota priekšroka mazākam bērnu skaitam.

4. Politiski faktori
Valdības politika un regulējumi: Daudzās valstīs valdības politika tieši ietekmē iedzīvotāju skaita izmaiņas. Piemēram, dzimstības kontroles pasākumi, ģimenes plānošanas programmas un finansiālais atbalsts ģimenēm ar bērniem var ietekmēt dzimstību. Imigrācijas politika regulē, cik daudz cilvēku var ieceļot vai izceļot no valsts.

Kari un konflikti: Reģionālie konflikti un kari var izraisīt strauju iedzīvotāju skaita samazināšanos vai piespiedu migrāciju. Piemēram, iedzīvotāji var bēgt no konflikta zonām uz drošākām teritorijām, kas ietekmē gan izejas, gan mērķa valstu iedzīvotāju skaitu.

5. Veselības un medicīnas faktori
Veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte: Labāka veselības aprūpe, tostarp dzemdību aprūpe un vakcinācijas programmas, samazina zīdaiņu un bērnu mirstību, kas palielina iedzīvotāju skaitu. Tiek uzlabota arī vispārējā veselība, pagarinot cilvēku dzīves ilgumu.

Slimības un epidēmijas: Smagas slimības un epidēmijas, piemēram, HIV/AIDS vai Covid-19, var būtiski ietekmēt iedzīvotāju skaitu konkrētos reģionos, samazinot dzimstību un paaugstinot mirstību.

6. Vides faktori
Dabas katastrofas: Plūdi, sausums, zemestrīces un citas dabas katastrofas var izraisīt iedzīvotāju pārvietošanos, nāves gadījumus un samazināt dzimstības līmeni skartajos reģionos.
 
Klimata pārmaiņas: Klimata pārmaiņas ietekmē dzīves apstākļus, lauksaimniecības produktivitāti un resursu pieejamību, kas savukārt var izraisīt migrāciju un mainīt iedzīvotāju struktūru.