Dzimstība un mirstība ir divi galvenie demogrāfiskie faktori, kas tieši ietekmē valsts iedzīvotāju skaitu un struktūru. Šo rādītāju attiecība nosaka, vai valsts iedzīvotāju skaits pieaug, samazinās vai paliek stabils.
 
Dzimstība
Dzimstība attiecas uz bērnu piedzimšanu skaitu noteiktā laika posmā, un to mēra ar dzimstības koeficientu (parasti izteiktu kā dzimstību uz 1000 iedzīvotājiem gadā). Augsts dzimstības līmenis norāda uz jaunu iedzīvotāju skaita pieaugumu, kas ilgtermiņā var radīt ekonomiskās izaugsmes potenciālu, darba spēka atjaunošanos un nodrošināt valsts ilgtspēju. Taču pārmērīgi augsta dzimstība var arī radīt izaicinājumus resursu nodrošināšanai, piemēram, izglītībai, veselības aprūpei un mājokļiem.
 
Dzimstības līmeni ietekmē dažādi faktori, piemēram:
  • Ekonomiskie apstākļi: labklājība, bezdarba līmenis un ienākumu stabilitāte.
  • Sociālās normas un vērtības, kas attiecas uz ģimenes lielumu.
  • Pieejamība un izpratne par ģimenes plānošanu un kontracepciju.
  • Valdības politika, piemēram, atbalsts ģimenēm ar bērniem (bērna pabalsti, nodokļu atvieglojumi).
Dzimstības koeficients (jeb dzimstības rādītājs) ir demogrāfisks rādītājs, kas norāda noteiktā periodā dzīvi dzimušo bērnu skaita attiecību pret iedzīvotāju skaitu teritorijā. Parasti tiek rēķināts uz 1000 iedzīvotajiem. 
Dzimst_koef.svg
 
Valstīs ar augstāku iedzīvotāju izglītības līmeni bieži vien ir vērojams zemāks dzimstības rādītājs. Izglītoti cilvēki parasti rūpīgāk plāno ģimenes lielumu un bieži izvēlas mazāku bērnu skaitu. Vai tiem ir lielāks fokuss uz karjeras attīstību. 

Savukārt, valstīs, kur ievērojams skaits iedzīvotāju strādā nozarēs, kur nepieciešams daudz darbaspēka, dzimstība parasti ir augstāka nekā tajās, kur pārsvarā tiek nodarbināti pakalpojumu sektorā.

Mūsdienu demogrāfiskajai politikai ir nozīmīga loma dzimstības regulēšanā. Lai veicinātu dzimstību, tiek sniegts materiāls atbalsts ģimenēm un uzlabota pieeja medicīnas un izglītības pakalpojumiem bērniem. Lai ierobežotu dzimstību, valstis var pieņemt pasākumus, piemēram, palielinot nodokļus par katru bērnu vai ierobežojot vecāku līdzdalību vēlēšanās.
 
Latvijā ir vēsturiski zems dzimstības līmenis. Pēdējos gados tas ir vēl vairāk samazinājies. Vismazāk bērnu piedzimst Latgalē, bet visvairāk – Pierīgā. Rīgā dzimstība pēdējā laikā ir nedaudz palielinājusies. Tas ir saistīts ar to, ka uz Rīgu pārceļas jauni cilvēki.
 
Mirstība
Mirstība attiecas uz cilvēku nāves gadījumu skaitu noteiktā laika posmā, un to mēra ar mirstības koeficientu (parasti nāves gadījumi uz 1000 iedzīvotājiem gadā). Augsts mirstības līmenis nozīmē iedzīvotāju skaita samazināšanos, īpaši, ja dzimstības līmenis ir zems. Taču zems mirstības līmenis, īpaši kombinācijā ar augstu dzimstību, veicina iedzīvotāju skaita pieaugumu.
 
Mirstības līmeni ietekmē:
  • Veselības aprūpes kvalitāte un pieejamība.
  • Epidēmijas, slimību izplatība un dzīves apstākļi.
  • Ekonomiskie apstākļi, uztura pieejamība un dzīves līmenis.
  • Karš vai citi konflikti.
Mirstības koeficients ir demogrāfisks rādītājs, kas norāda noteiktā periodā mirušo skaita attiecību pret iedzīvotāju skaitu teritorijā. Parasti tiek rēķināts uz 1000 iedzīvotajiem.
Mirst_koef.svg
 
Latvijā mirstības līmenis ir viens no augstākajiem Eiropā, kas galvenokārt skaidrojams ar sabiedrības novecošanos. Lai gan novecošanās ir izplatīta problēma visā Eiropā, Latvijā vecāka gadagājuma cilvēkiem medicīniskā aprūpe ir mazāk pieejama, galvenokārt tās augsto izmaksu dēļ. Papildus tam augsto mirstības līmeni Latvijā veicina arī citi faktori, piemēram, mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgi ēšanas paradumi un liels alkohola patēriņš, kas galvenokārt izraisa asinsrites sistēmas slimības.
Latvijā ir novērojamas ievērojamas mirstības līmeņa atšķirības starp reģioniem. Latgalē pēdējos gados ir bijis visaugstākais mirstības rādītājs, savukārt Pierīgā un Rīgā tas ir zemākais. Šīs reģionālās atšķirības, līdzīgi kā dzimstības līmenī, lielā mērā ir saistītas ar iedzīvotāju vecuma struktūru. Reģionos, kur pārsvarā dzīvo jaunāka vecuma iedzīvotāji, mirstības līmenis ir zemāks.