Ataudze ir termins, kas attiecas uz procesiem un faktoriem, kas veicina iedzīvotāju skaita pieaugumu kādā teritorijā. Tas var ietvert dzimstības pieaugumu, imigrāciju un vispārējo demogrāfisko dinamiku. Ataudzes procesi var būt saistīti ar dažādām sociālām, ekonomiskām un vides izmaiņām, kas ietekmē iedzīvotāju dzīves apstākļus un lēmumus par ģimenes veidošanu.
Ataudze jeb dabiskais pieaugums ir starpība starp dzimušo un mirušo iedzīvotāju skaitu noteiktā laika periodā.
Ataudze= Dzimušie - Mirušie
Pozitīva ataudze: Ja dzimušo skaits pārsniedz mirušo skaitu, tad runā par pozitīvu ataudzi. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju skaits pieaug.
Negatīva ataudze: Ja mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu, tad runā par negatīvu ataudzi. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju skaits samazinās.
Negatīva ataudze: Ja mirušo skaits pārsniedz dzimušo skaitu, tad runā par negatīvu ataudzi. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju skaits samazinās.
Dzimstības pieaugums ir viens no galvenajiem ataudzes aspektiem. Ja dzimstības līmenis ir augstāks par mirstības līmeni, tas veicina populācijas pieaugumu. Turklāt imigrācija, kas ietver cilvēku pārvietošanos uz konkrētu teritoriju no citām valstīm vai reģioniem, var būt nozīmīgs faktors iedzīvotāju skaita palielināšanā.
Ataudze ir būtiska, lai saprastu demogrāfiskos procesus, kas ietekmē sabiedrību un tās attīstību. Tās izpēte palīdz noteikt politiku un plānus, kas vērsti uz sociālo, ekonomisko un vides ilgtspēju, ņemot vērā pieaugošo iedzīvotāju skaitu un viņu vajadzības.
Dabiskā pieauguma koeficients ir demogrāfisks rādītājs, kas parāda iedzīvotāju skaita izmaiņas noteiktā teritorijā noteiktā laika periodā, ņemot vērā dzimstību un mirstību.
Kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvijā dabiskais pieaugums ir konsekventi saglabājies negatīvs. Šī tendence ilgtermiņā veido depopulāciju.
Depopulācija ir iedzīvotāju skaita samazināšanās kādā teritorijā.
Negatīvā dabiskā pieauguma ietekmē samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits, kas var radīt grūtības nodrošināt pietiekamu darba spēku un apgrūtināt valsts attīstību. Turklāt, ar iedzīvotāju novecošanos pieaug arī sociālo pakalpojumu un pensiju slogs, kā rezultātā var palielināties valsts budžeta izdevumi.