3. Iedzīvotāju struktūras Latvijā

Demogrāfiskā struktūra ir sociālo, ekonomisko un demogrāfisko faktoru kopums, kas raksturo iedzīvotāju sastāvu un sadalījumu noteiktā teritorijā. Šī struktūra ir svarīga, jo tā sniedz informāciju par iedzīvotāju vecumu, dzimumu, etnisko piederību, izglītības līmeni, nodarbinātību, ģimenes stāvokli un citām sociālām iezīmēm.

 

 

Dzimuma struktūra jeb iedzīvotāju sadalījums pēc dzimuma ir būtisks faktors, kas ietekmē valsts iedzīvotāju skaita izmaiņas. 

 

Sieviešu un vīriešu proporcija ir izšķiroša iedzīvotāju atjaunošanās spējas ziņā. Dzimstības līmeni nosaka sieviešu īpatsvars dzemdībspējas vecumā (parasti no 15 līdz 49 gadiem). Ja sieviešu skaits šajā vecuma grupā ir neliels vai samazinās, dzimstības rādītāji valstī samazināsies. Latvijā ir vislielākais sieviešu pārsvars Eiropas Savienībā ar 116 sievietēm uz 100 vīriešiem, kam seko Lietuva (114) un Igaunija (111). Viszemākais sieviešu īpatsvars Eiropas Savienībā ir Maltā, kur ir tikai 90 sievietes uz 100 vīriešiem.

Nevienmērīga dzimuma sadale dzimstības sākumpunktā, piemēram, liels pārsvars vīriešiem (kas dažās valstīs var rasties kultūras vai medicīniski noteiktu faktoru dēļ), var radīt ilgtermiņa demogrāfiskas problēmas, jo var būt nepietiekami daudz sieviešu, lai uzturētu dzimstības līmeni. 2023.gadā Eiropas Savienībā dzimumu struktūra ir diezgan līdzsvarots, taču sievietes veido apmēram 51,7% no kopējā iedzīvotāju skaita, savukārt vīrieši – 48,3%.

Vīrieši un sievietes bieži atšķiras pēc mirstības līmeņa un dzīves ilguma. Daudzās valstīs sievietēm ir augstāks vidējais dzīves ilgums nekā vīriešiem. Ja vīriešu mirstības līmenis ir augstāks, piemēram, kari, smags fizisks darbs, nelaimes gadījumi vai slimības var veicināt šo nevienmērību, tas var mainīt dzimuma proporciju vecāka gadagājuma iedzīvotāju vidū.

 

Šī disproporcija starp dzimumiem vecākajos vecuma posmos var radīt novecošanas problēmas sabiedrībai, jo vecāka gadagājuma sieviešu skaits ievērojami pārsniedz vecāka gadagājuma vīriešu skaitu, tādējādi radot papildu slodzi veselības aprūpes un pensiju sistēmām.

 

 

 

Valstī ir svarīgi arī sekot līdzi iedzīvotaju vecumam, jo tas var palīdzēt prognozēt valsts iedzīvotāju skaita turpmāko attīstību. 

Pēc iedzīvotāju skaita tiek izdalītas 3 demogrāfiskās vecuma grupas

Latvijā darbspējas vecums parasti tiek definēts no 15 līdz 64 gadiem, kas atbilst iedzīvotāju grupai, kura aktīvi piedalās darba tirgū. Šī vecuma grupa ir būtiska valsts ekonomiskajai izaugsmei, jo tā veido lielāko daļu no nodarbinātajiem. Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars pakāpeniski samazinās novecojošas sabiedrības dēļ, kas rada izaicinājumus nodarbinātībai, pensiju sistēmai un ekonomiskajai attīstībai. 

Latvijā pēcdarbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieaug, kas ir tieši saistīts ar sabiedrības novecošanas tendencēm. Pēcdarbspējas vecums parasti sākas no 65 gadiem, un šajā vecuma grupā arvien vairāk iedzīvotāju piedzīvo ilgāku dzīves ilgumu.

Jo vairāk iedzīvotāju ir pēcdarbspējas vecuma posmā, jo vairāk valstij sāk trūkt darbaspēka. Samazinās nodokļu maksātāju skaits, un palielinās sociālo izdevumu slogs,

jo nepieciešama lielāka pensiju un veselības aprūpes finansēšana. Lai līdzsvarotu šo tendenci, valstīm jāveicina darbspējas vecuma iedzīvotāju iesaiste, jāatbalsta darba migrācija, kā arī jāveido programmas, kas mudina veidot jaunas ģimenes.