Etniskais sastāvs ir kādas sabiedrības vai iedzīvotāju kopuma struktūras raksturojums, kas balstās uz etniskajām grupām, kuras ir pārstāvētas šajā sabiedrībā. Tas attiecas uz cilvēku piederību noteiktām etniskajām grupām, kas bieži vien tiek definētas pēc kopīgas izcelsmes, kultūras, valodas, reliģijas, tradīcijām vai vēsturiskās pieredzes.
Etniskais sastāvs ir svarīgs demogrāfijas un socioloģijas aspekts, jo tas palīdz izprast sabiedrības daudzveidību un tās dinamiku. Piemēram, valsts vai reģiona etniskais sastāvs var norādīt uz tās vēsturisko attīstību, migrācijas procesiem, politiskajiem un ekonomiskajiem faktoriem, kā arī uz sabiedrības integrācijas vai segregācijas līmeni.
Etnisko sastāvu bieži vien izsaka procentos vai proporcionāli, lai parādītu dažādu etnisko grupu īpatsvaru konkrētā populācijā. Piemēram, valstīs ar augstu etnisko daudzveidību, piemēram, ASV, Kanādā vai Dienvidāfrikā, etniskais sastāvs var būt ļoti sarežģīts un dinamisks, savukārt valstīs ar viendabīgāku populāciju, piemēram, Japānā vai Islandē, tas būs vienkāršāks.
Etniskā sastāva izpēte palīdz izprast sabiedrības kultūras mantojumu, sociālās problēmas, piemēram, diskrimināciju, un veidot politiku, kas veicina sociālo vienlīdzību un integrāciju.
Etnoss - Cilvēku kopums ar noteiktu, no citiem atšķirīgu kultūru, noteiktām tradīcijām.
Nācija - Vēsturiski izveidojusies stabila cilvēku kopība, kurai ir kopīga valoda, teritorija, ekonomiskā dzīve, kultūras un psiholoģijas īpatnības, tendence veidot nacionālu valsti.
Tauta - Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
Etniskais sastāvs ir svarīgs demogrāfijas un socioloģijas aspekts, jo tas palīdz izprast sabiedrības daudzveidību un tās dinamiku. Piemēram, valsts vai reģiona etniskais sastāvs var norādīt uz tās vēsturisko attīstību, migrācijas procesiem, politiskajiem un ekonomiskajiem faktoriem, kā arī uz sabiedrības integrācijas vai segregācijas līmeni.
Etnisko sastāvu bieži vien izsaka procentos vai proporcionāli, lai parādītu dažādu etnisko grupu īpatsvaru konkrētā populācijā. Piemēram, valstīs ar augstu etnisko daudzveidību, piemēram, ASV, Kanādā vai Dienvidāfrikā, etniskais sastāvs var būt ļoti sarežģīts un dinamisks, savukārt valstīs ar viendabīgāku populāciju, piemēram, Japānā vai Islandē, tas būs vienkāršāks.
Etniskā sastāva izpēte palīdz izprast sabiedrības kultūras mantojumu, sociālās problēmas, piemēram, diskrimināciju, un veidot politiku, kas veicina sociālo vienlīdzību un integrāciju.
Latvijas etniskais sastāvs ir vēsturiski mainījies dažādu politisku, ekonomisku un sociālu notikumu ietekmē.
| Laika periods | Etniskais sastāvs |
| pirms 13. gs. | Baltu tautas, piemēram, latgaļi, sēļi, zemgaļi un kurši, kā arī lībieši, kas piederēja somugru grupai. |
| 13.–16. gs. | Šajā laikā ieceļoja vācieši, kas kļuva par politisko un ekonomisko eliti. Vietējo iedzīvotāju etniskais sastāvs saglabājās relatīvi nemainīgs, ar izteiktu baltu un lībiešu pārsvaru. |
| 17.–19. gs. | Krievijas impērijas laikā pieauga krievu, baltkrievu un poļu migrācija. Vācieši saglabāja dominējošu lomu pilsētās un muižniecībā. |
| 1918–1940 | Lielāko iedzīvotāju daļu (aptuveni 75%) veidoja latvieši. Būtiskas minoritātes bija vācieši, ebreji, krievi, poļi un baltkrievi. |
| 1940–1991 | Latviešu īpatsvars samazinājās, īpaši pilsētās, kur pieauga krievu, ukraiņu un baltkrievu skaits. Līdz 1989. gadam latvieši veidoja tikai 52% no kopējā iedzīvotāju skaita. |
| 1991. gads – mūsdienas | Latviešu īpatsvars sāka palielināties, un 2023. gadā tas pārsniedza 62%. Nozīmīgākās minoritātes joprojām ir krievi (ap 25%), baltkrievi, ukraiņi un poļi. |