Skolā zinātniska satura tekstus izmanto, veicot pētniecību.
Svarīgi!
Skolā pētniecība tiek izmantota šādos rakstu veidos: anotācija, argumentētā eseja, konspekts, kopsavilkums, laboratorijas darba apraksts, protokols, recenzija, referāts, skolēna zinātniski pētnieciskais darbs, tēzes, ziņojums.
Veidojot zinātniska satura tekstus, ir jāievēro noteikta struktūra: ievads, galvenā daļa un nobeigums. Ievadā akcentē tēmas aktualitāti, mērķi, uzdevumus un metodes. Galvenā daļa sastāv no pētījuma rezultātu analīzes (objekta sadalīšana sastāvdaļās loģiskās abstrakcijas ceļā) un metožu apskata. Galvenajā daļā monologa (teksta struktūra ir viengabalaina) veidā izklāsta dažādus faktus (fiksēta informācija par kādu pazīmi) un definīcijas (jēdziena satura īss formulējums).
Nobeigumā raksta secinājumus (atziņa, kas gūta pētījuma gaitā) un ieteikumus (ierosinājums turpmākajai darbībai). Zinātniska satura tekstos jāievēro noteiktu formatējumu — lappuses izkārtojums, tabulu, attēlu numerācija utt. īstenības izziņas paņēmiens — (parādības, objekta) sadalīšana sastāvdaļās loģiskās abstrakcijas ceļā.
Atceries, ka, rakstot pētniecības darbu, nedrīkst veidot tekstu 1. personā, tā vietā jāizmanto 3. persona. 1. personas vietniekvārdu aizstāj ar vārdu savienojumu 'darba autore' vai 'darba autors', bet 1. personas darbības vārdus pārveido ciešamajā kārtā vai 3. personā.
Piemērs:
Darba autors ir novērojis, ka sabiedrībā aktuāla problēma ir lasītprasmes trūkums. Tas pēdējā laikā tiek aktualizēts, jo tas nenozīmē tikai to, ka cilvēki neprot lasīt, bet gan neprot izprast izlasītā jēgu. Tas tiek saistīts ar dažādu ierīču ienākšanu ikdienā, tāpēc cilvēks vēlas ātri un vizuāli uztvert informāciju. Tā kā lasīšana ir ilgstošs process, tad cilvēki nav spējīgi koncentrēties, lai izlasītu garākus tekstus ar izpratni. Tāpēc daba autors ir nolēmis rakstīt pētniecisko darbu, kurā tiks pētīts, vai lasītprasme tiešām ir problēma mūsdienu jauniešiem.
Kā jebkuram tekstam, arī zinātniska satura tekstam raksturīgs mērķtiecīgums, sakarīgums un pabeigtība. Ir svarīgi zināt dažādus ar zinātnisko valodas stilu saistītus jēdzienus.
Mērķis — tas, ko autors grib panākt. Mērķa formulējumu sāk ar darbības vārdu nenoteiksmē, piemēram, rosināt, mudināt, pievērst uzmanību, akcentēt, aicināt, uzrunāt, pateikt, pastāstīt, paziņot. Atceries, ka jāizvairās no visiem gadījumiem piemērotā vārda informēt, jo tas ir ļoti vispārīgs. Formulējot mērķi, tas jāveido tāds, lai atspoguļotu konkrētā teksta nolūku, nevis tā, ka to var piemērot jebkuram citam tekstam, tātad jābūt konkrētam.
Piemērs:
Pētnieciskā darba mērķis - aktualizēt lasītprasmes trūkumu un izpētīt reālo situāciju jauniešu vidū.
Temats — tas , ko aplūko, apraksta, pētī kādā darbā. Tematu veido no 3-6 vārdiem, un tā formulējumā neizmanto darbības vārdu. Drīkst formulēt arī kā jautājumu.
Citāts — vārdu pa vārdam atkārtots teksts vai teksta daļa. Citātu var iesaistīt divējādi — kā tiešo runu vai iesaistot teikumā. Atceries par pareizu pieturzīmju lietošanu! Ja citātu iesaista kā tiešo runu, tad pieturzīmes lieto tāpat kā tiešās runas teikumos.
Svarīgi!
Piebilde: "Citāts.?!"
"Citāts,?!" piebilde.
"Citāta 1.daļa," piebilde, " citāta turpinājums.?!"
"Citāts.?!" piebilde. "Citāts.?!"
Ja citātu iesaista teikumā, tad piebildi pārveido par virsteikumu, bet citātu iesaista palīgteikumā, liekot pēdiņās. Tā kā citātu iesaista teikumā, tad beigu pieturzīme liekama aiz pēdiņām.
Piemērs:
Rainis teicis: "Gudrībai ir robežas, muļķībai nav."
Rainis ir teicis, ka "gudrībai ir robežas, muļķībai nav".
Pārstāts — to izmanto, lai pārstāstītu vai atstāstītu kādas personas teikto. Lai neveidotos plaģiāts, nepieciešams minēt, kas to teicis un pārveidot tekstu ar saviem vārdiem, saglabājot domu.
Piemērs:
Dotais teksts: Lasīt zīdaiņiem priekšā ir arī ļoti svarīgi. 2022. gada nogalē "The Journal of the American Board of Family Medicine" publicētajā pētījumā pierādīts, ka lasīšana priekšā bērniem jau no dzīves pirmajiem mēnešiem attīsta valodas un lasīšanas prasmes, spēcina vecāku un bērnu attiecības, kā arī liek pamatus panākumiem mācībās un profesionālajā dzīvē. Tikmēr Tenesijas Universitātes pētniece un docente Margareta Kvinna, kas ir viena no bērnu un ģimenes studiju programmas "Agrīnās mācīšanās zinātņu laboratorija" vadītājām, apgalvo, ka 85% smadzeņu attīstības notiek pirmajos trijos bērna dzīves gados. Viņa atsaucas uz pētījumiem, kuros pierādīts, ka zīdaiņiem par labu nāk, ja viņiem lasa priekšā, pat pirms viņi ir piedzimuši (Agra Lieģe-Doležko).
Pārstāsts: Agra Lieģe-Doležko uzskata, ka ir ļoti svarīgi lasīt priekšā zīdaiņiem. To viņa pamato ar "The Journal of the American Board of Family Medicine" publicētajā pētījumā minēto, ka bērniem tas palīdz attīstīt valodas un lasīšanas prasmes, kā arī spēcina vecāku un bērnu attiecības un liek pamatus panākumiem mācībās un profesionālajā dzīvē. Autore min arī Tenesijas Universitātes pētnieces un docentes Margaretas Kvinnas apgalvojumu, ka 85% smadzeņu attīstības notiek pirmajos trijos bērna dzīves gados.
Izmantotās literatūras pieraksts — tas nepieciešams, lai norādītu, kuri darbi ir izmantoti, lai neveidotos plaģiātisms. Arī šeit nepieciešams ievērot pareizu pierakstu un pieturzīmju lietojumu. Vispirms ir autora uzvārds, vārda iniciālis, tad noteikti jānorāda darba izdošanas gads, liekot iekavās, tad seko darba nosaukums un izdevniecība.
Piemērs:
Ikstena, N. (2015). Mātes piens. Rīga: Dienas Grāmata.
Atsauce – to lieto, lai norādītu, no kurienes tiek ņemta informācija. Tas nepieciešams, lai teksts netiktu uzskatīts par plaģiātismu. Atsauces var veidot vairākos veidos - zemsvītras vai liekot iekavās aiz citētā vai pārstāstītā teksta.
Atslēgas vārds — izsaka teksta galveno ideju, būtību.
Piemērs:
Zīdaiņiem lasīt priekšā ir forši vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, pārvarot sākotnējo mulsumu (ja tāds vispār ir), var lasīt priekšā jebko – ne tikai bērnu, bet arī jauniešu un pieaugušo grāmatas, dzeju, tekstus dažādās valodās, žurnālu rakstus, intervijas. Es parasti zīdainim lasu bērnu grāmatas (reizēm arī pieaugušo dzeju), bet dzīves pirmajā gadā nav īpaši jāseko autora vai izdevēja norādītajai vecuma grupai. Turklāt zīdainis nav izvēlīgs un nepieprasa, kā to bieži dara bērni vecuma grupā 3+, lai vienu un to pašu grāmatu lasa neskaitāmas reizes. Iespējamie atslēgas vārdi: zīdaiņi, lasīt, grāmatas.
Terminoloģija – izmantotie nozares termini (kādas nozares jēdzieni), kas ir specifiski katrai nozarei.
Avots — dokuments, raksts, grāmata, ko izmanto pētniecības darbā. Lai rakstītu zinātniska satura tekstus, ir jāizmanto uzticami avoti. Tāda veida informāciju nevar atrast sociālajos tīklos un ziņu portālos.
Uzticamu informāciju var meklēt:
Uzticamu informāciju var meklēt:
- pētniecisko rakstos;
- enciklopēdijās;
- zinātnisko rakstu krājumos;
- mācību grāmatās;
- statistikas datu bāzēs;
- grāmatās;
- arhīva materiālos;
- akadēmiskos žurnālos;
- konferenču materiālos;
- tēzēs;
- disertācijās;
- zinātnes ziņojumos;
- konspektos.
Atsauce:
Agra Lieģe-Doležko. Kas iemācīs lasīt vecākiem? Interneta žurnāls "Satori.lv" (izdevējs – biedrība "Ascendum")