9. Aktīvā un reaktīvā jauda

Piemēram, siltumā. Aktīvā jauda izdalās maiņstrāvas ķēdes posmā, kuram ir aktīvā pretestība (piemēram, rezistors, kvēlspuldze, sildelements).

 

 

Aktīvo jaudu nosaka, izmantojot sakarību:

 

$P=\mathit{IU}=\frac{I_m\cdot U_m}{2}$, kur

$I$ — strāvas stipruma efektīvā vērtība,

$U$ — sprieguma efektīvā vērtība,

$I_m$ — strāvas stipruma maksimālā vērtība jeb amplitūda,

$U_m$ — sprieguma maksimālā vērtība jeb amplitūda.

 

 

Izmantojot Oma likumu ķēdes posmam, iegūstam vēl divas sakarības jaudas aprēķināšanai $P=I^{2}R\mathit{un}P=\frac{U^2}{R}$.

 

Jaudas mērīšanai lieto vatmetrus vai jaudas mērītājus. Aktīvās jaudas SI vienība ir vats (\(W\)).

 

Reaktīvo jaudu apzīmē ar burtu $Q$. Reaktīvās jaudas SI vienība ir reaktīvais voltampērs (\(var\)).

Maiņstrāvas ķēdei ar induktīvo pretestību reaktīvo jaudu aprēķina pēc formulas $Q=\mathit{IU}=I^2\mathrm{\omega }L$. Savukārt maiņstrāvas ķēdei ar kapacitīvo pretestību reaktīvo jaudu aprēķina pēc formulas $Q=\mathit{IU}=U^2\mathrm{\omega }C$.

 

Elektroierīcēm, kas satur dažādas pretestības (aktīvo, induktīvo un kapacitīvo) gan aktīvā, gan reaktīvā jauda mainās atkarībā no darba režīma. Tādēļ izmanto pilnās jaudas jēdzienu. Pilno jaudu apzīmē ar burtu $S$. Pilnās jaudas SI vienība ir voltampērs (\(VA\)).

 

Pilno jaudu ar citām jaudām (aktīvo un reaktīvo) saista sakarība $S=\sqrt{P^2+Q^2}$, kuru var atspoguļot, izmantojot taisnleņķa trijstūri.

 

 

 

Šī lielumu sauc par jaudas koeficientu. Jaudas koeficients $\mathit{cos}\mathrm{\varphi }$ rāda, kāda daļa pievadītās elektroenerģijas pārvēršas siltumā (vai mehāniskajā enerģijā).

Maiņsprieguma ķēdē ar dažādām pretestībām (sk. zīm.) aktīvo jaudu aprēķina pēc formulas $P=\mathit{IU}\mathit{cos}\mathrm{\varphi }$, kur $\mathrm{\varphi }$ — sprieguma un strāvas stipruma svārstību fāžu starpība.