Spektroskops ir optiska ierīce spektra novērošanai. Tās galvenā daļa ir stikla prizma (vai difrakcijas režģis), kas sadala spektrā tiem cauri ejošo gaismu.
Atšķir emisijas (ja vielas atomiem pievada enerģiju) un absorbcijas spektru.
Spektrus var iegūt dažādi.
Ir trīs veida spektri:
1. Nepārtrauktie spektri (rada vielas, kas atrodas cietā vai šķidrā stāvoklī).
2. Līnijspektri (rada vielas, kas atrodas atomārā gāzveida stāvoklī). Katrai vielai piemīt unikāls spektrs.
3. Joslu spektri (rada vielas, kas atrodas molekulārā gāzveida stāvoklī). Joslu struktūra ir atkarīga no molekulas uzbūves un sastāva.
Spektrālanalīze ir metode, ar kuru pēta vielas sastāvu, izmantojot dažādus spektrus.
Tie var būt absorbcijas, emisijas, luminiscences, rentgenstarojuma spektri. Pēc spektrālanalīzes astronomi izveidoja zvaigžņu spektrālo klasifikāciju. Mūsdienās šo metodi plaši pielieto vielas ķīmiskā sastāva noteikšanai.