OTRĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Starp dzīvajiem organismiem ekosistēmās pastāv barošanās attiecības, savstarpējas cīņas par vietu, resursiem, arī labvēlīgas un neitrālas attiecības. Organismu savstarpējās attiecības varam vērtēt pēc katra indivīda ieguvumiem no šīm attiecībām:
- organisms gūst labumu (+);
- organisms negūst ne labumu, ne ļaunumu (0);
- organisms zaudē (-).
Organismu attiecību iedalījums pēc to ietekmes vienam uz otru
Attiecības var būt starpsugu, tātad starp dažādām sugām, piemēram, parasto egli un egļu astoņzobu mizgrauzi. Tās var būt arī vienas sugas ietvaros - divu dīķa varžu tēviņu sacensība par mātīti vai meža skudru kopīgais darbs sava pūžņa veidošanā.
1. Mutuālisms (+/+)
Mutuālisms ir abpusēji labvēlīgas attiecības, kurās abi organismi ir ieguvēji.
- Bite, kas barojas ar zieda saldo nektāru. Pie bites ekstremitātēm pieķeras ziedputekšņi, kurus tā aiznes uz citu ziedu, rezultātā nodrošinot ziedu apputeksnēšanos.
- Sēne ar sava micēlija palīdzību uzņem daudz ūdens, ar ko apgādā koku. Sēne pretī saņem koka saražotās organiskās barības vielas.
- Putns (piemēram, strazds) apēd augļus (pīlādža ogas), iegūst barību. Augs iegūst palīdzību – putns iznēsā auga sēklas uz citu vietu ar izkārnījumiem.
Simbioze ir ļoti cieša un nedalāma dažādu sugu organismu ilgstoša kopdzīve, kas ir savstarpēji izdevīga. Piemēram, ķērpji, ko veido sēnes un aļģes. Sēnes izmanto aļģu saražotās organiskās vielas, bet aļģēm ir vieglāk uzņemt ūdeni ar izšķīdušajām barības vielām no sēņu micēlija.
2. Komensālisms (+/0)
Komensālisms ir attiecības starp divu sugu indivīdiem, kurās viena suga gūst labumus no otras, nekaitējot vai nesniedzot nekādu labumu tai.
- Zirneklis savus tīklus auž starp dažādu augu daļām, izmantojot tās kā balstu. Augiem, kuros ir zirnekļu tīkli, tas nerada nekādu ieguvumu vai kaitējumu.
- Kaijas pilsētās barojas ar cilvēku atstātajiem atkritumiem, gūstot barību. Cilvēkiem tiešu ļaunumu tas nerada, tāpat kā arī nesniedz labumus.
- Sūnas, kas aug uz kokiem, izmanto tos par balstu un augšanas vietu. Koks no tā nav ne ieguvējs, ne cietējs.
3. Neitrālisms (0/0)
Attiecības, kurās divi organismi neietekmē viens otru, sauc par neitrālismu. Sugas savstarpēji neietekmē viena otru tieši, bet gandrīz vienmēr ir iespējams atrast sakarības ar citām sugām, tāpēc viennozīmīgs neitrālisms ir retums vai neeksistē. Šis termins bieži tiek lietots gadījumos, kad mijiedarbība ir pavisam neliela un nenozīmīga.
- Lapsas un dzeguzes apdzīvo vienu teritoriju, bet tām nav savstarpējas cīņas par barības avotu, dzīvesvidi. Tās viena otru neietekmē.
- Pelēkais zaķis un parastā varde sastopami meža ekosistēmā, tomēr nekonkurē par barību, arī viens otram nesniedz nekādu labumu.
- Baloži un cilvēki apdzīvo pilsētu, tomēr viens otru tiešā veidā neietekmē nedz pozitīvi, nedz negatīvi.
4. Amensālisms (0/-)
Organismu savstarpēja iedarbība, kurā viena organisma ietekme uz otru ir negatīva, bet otrā organisma ietekme uz pirmo – neitrāla, ir amensālisms.
- Lielie koki mežā (piemēram, egles vai priedes) rada ēnu, samazinot gaismas daudzumu zemāko stāvu augiem, kuri no tā cieš. Lielajiem kokam nekādu kaitējumu tas nerada.
- Dažas sēnes (piemēram, pelējuma sēnes vai mikroskopiskās sēnes augsnē) izdala vielas, kas nomāc blakus esošu augu vai baktēriju attīstību, bet pašas sēnes no tā negūst tiešu labumu – tas ir netīšs kaitējums.
- Piemēram, alksnis vai bērzs var izdalīt vielas, kas traucē citu sugu sēklu dīgšanu, bet pašam kokam nav tiešs ieguvums no tā – blakus augiem tas ir kaitīgi.
5. Plēsonība (+/-)
Plēsonība ir starpsugu attiecības, kur viens organisms (plēsoņa) iznīcina citu organismu (upuri), lai iegūtu sev barību.
- Līdaka kā plēsīga zivs medī mazākas zivis, piemēram, asarus vai raudas, ezeros un dīķos. Līdaka gūst barību, bet upuris mirst.
- Daudzu kukaiņu kāpuri, piemēram, lapsprīžmeši, barojas ar augiem. Kāpuri iznīcina augus, bet paši tiek pie barības. Plēsonības veids pret augiem.
- Spāres kāpuri un pieaugušas spāres ir aktīvi plēsēji, kas medī un ēd mazus kukaiņus.
6. Parazītisms (+/-)
Attiecības, kurās viens organisms izmanto otru, sauc par parazītismu. Tas, kurš izmanto, ir parazīts, bet tas, kuru izmanto, tiek saukts par saimniekorganismu. Parazīts saimniekorganismu izmanto kā barības ieguvi, bet saimniekorganisms netiek iznīcināts, jo kalpo arī par parazīta dzīves vidi. Parazīti var dzīvot uz saimniekorganisma (ektoparazītisms) vai iekšā saimniekā (endoparazītisms).
Ārējais parazītisms:
- Cilvēka blusa, kas dzīvo uz cilvēka ādas un apmatojumā, barojas ar asinīm. Parazītam labvēlīgas attiecības, jo gūst barību un ir dzīvesvide, upurim nelabvēlīgi, jo tā asinis tiek patērētas, radot niezi, ādas iekaisumus.
- Ādas sēnītes, kas atrodamas, piemēram, uz nagiem, kājām. Sēne barojas, upurim nieze, smakas, citreiz pat kādu ķermeņa daļu vizuāli bojājumi.
- Karpu utis ir zivju ādas parazīts, kas dzīvo uz zivs ķermeņa, barojas ar asinīm un bojā zivju ādu.
Iekšējais parazītisms:
- Aknu fasciola ir plakantārps, kas dzīvo govju, aitu, briežu aknās. Izraisa savam saimniekorganismam smagas aknu slimības.
- Bites, apēdot vienšūņa Nosema apis sporu, saslimst ar gremošanas trakta slimībām, jo sporai dīgstot bites iekšpusē, tā izdala toksīnus.
- Līdakām, asariem zarnu traktā var reizēm atrast plēsīgus plakantārpus - lenteņus, kas barojas ar šo zivju uzturvielām, novājinot saimniekorganismu.
7. Konkurence (-/-)
Attiecības starp organismiem, kuriem ir līdzīgas vajadzības pēc dzīves vides vai barības, ir konkurence. Tā ir divu organismu cīņa par vieniem un tiem pašiem resursiem vidē. Tie nepieciešami, lai nodrošinātu sugas izdzīvošanu un vairošanos, piemēram, pārtika, ūdens, pajumte, gaisma, teritorija, pretējā dzimuma pārstāvji un citi. Arī vienas un tās pašas sugas pārstāvji var sacensties savā starpā.
- Koku sugu cīņa par gaismu, ūdeni un barības vielām, ja tie aug tuvumā viens otram.
- Gan zīlītēm, gan mušķērājiem ligzdošanai vajag dobumus vai putnu būrīšus. Šīs abas sugas savstarpēji konkurē par vietu, kur ligzdot.
- Medņi riesta laikā konkurē viens ar otru par iespēju apaugļot savas sugas mātīti.
