OTRĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Tu jau līdz šim esi mācījies par dažādiem dzīvības līmeņiem - šūnu, audiem, orgāniem, orgānu sistēmām un organismiem. 9. klasē Tu apgūsi nākamos dzīvības organizācijas līmeņus!
Dzīvības organizācijas līmeņi
Katrs dzīvais organisms ir kādas noteiktas sugas pārstāvis, piemēram, rudā lapsa (Vulpes vulpes). Vienas sugas īpatņi konkrētā teritorijā ir populācija, piemēram kāda Ziemeļlatvijas novadā dzīvojošu lapsu populācija. Dažādas populācijas, kas apdzīvo konkrētu teritoriju, veido biocenozi, piemēram, tajā pašā teritorijā dzīvo gan lapas, gan caunas, gan aug skujkoku meži. Ekosistēma ir gan dzīvo, gan nedzīvo dabas elementu kopums noteiktā teritorijā, piemēram, skujkoku mežā dzīvojošās dzīvnieku un citu organismu populācijas, kā arī iežu atsegumi. Daudzas ekosistēmas vienā klimata joslā veido biomu. Piemēram, Latvija atrodas mērenā klimata joslā. Planētas Zeme dzīvo organismu kopumu sauc par biosfēru.
Ekosistēma ir dzīvo būtņu un vides kopums, kas ir savstarpēji saistīti un atkarīgi viens no otra.
Ekosistēmu veido dzīvās būtnes jeb biocenoze un vide jeb biotops, kas mijiedarbojas viens ar otru, veidojot vienotu sistēmu, kurā notiek nepārtraukta enerģijas, vielu un informācijas aprite.
Viss dzīvais ekosistēmā ir biocenoze (baktēriju, protistu, sēņu, augu un dzīvnieku kopa), kas pastāvīgi mijiedarbojas un ir savstarpēji atkarīgi viens no otra. Nedzīvais ir biotops - fiziskā vide, fizikālie un ķīmiskie apstākļi, kas raksturo šo vidi (piemēram, augsne, reljefs, mitrums, gaisma un temperatūra).
Ekosistēmu veidojošie dzīvās un nedzīvās dabas elementi
Piemēram, mežs ir ekosistēma, ko veido dzīvas būtnes – koki, lakstaugi, zīdītāji, putni, kukaiņi, sēnes un mikroorganismi –, kas pastāvīgi mijiedarbojas savā starpā un ko ietekmē citas fiziskas (Saule, temperatūra, mitrums) vai ķīmiskas (skābeklis, ūdens) sastāvdaļas konkrētā vidē (akmeņu krāvumi, kraujas, ieplakas).
Meža ekosistēma
Ekosistēmām nav noteiktu izmēru, tās var būt ļoti dažādas. Tās var pastāvēt nelielā apgabalā, piemēram, zem akmens, trūdoša koka stumbrā vai nelielā dīķī, bet var pastāvēt arī lielās formās, piemēram, pamatīgs lietus mežs. Ekosistēmu robežas stingrām līnijām nav atdalītas. Tās bieži atdala ģeogrāfiskas barjeras, piemēram, tuksneši, kalni, okeāni, ezeri un upes (kas paši par sevi arī ir veselas ekosistēmas). Tā kā šīs robežas nekad nav stingri noteiktas, ekosistēmas mēdz saplūst viena ar otru - ezerā var būt daudz mazu ekosistēmu ar savām unikālajām īpašībām. Rezultātā visu planētu Zemi var aplūkot kā vienotu ekosistēmu jeb biosfēru, taču arī nelielu ezeru var iedalīt vairākās ekosistēmās atkarībā no izmantotā mēroga: mikro, mezo un makro ekosistēmās. Mikro ir neliela mēroga ekosistēma, piemēram, dīķis, peļķe, koka stumbrs, vieta zem akmens. Mezo ekosistēmas ir vidēja mēroga, piemēram, mežs vai liels ezers. Makroekosistēma jeb bioms ir ļoti liela ekosistēma vai līdzīgu ekosistēmu kopums, piemēram, viss lietus mežs ar miljoniem dzīvnieku un koku, caur kuriem plūst daudz dažādu ūdenstilpņu.
Ekosistēmu iedalījums pēc izmēra