OTRĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Ekosistēmas sastāv no dzīvās un nedzīvās dabas elementiem. Konkrēto elementu kopums veido noteiktu ekosistēmu. Piemēram, egļu baravikas cilvēki iet meklēt skujkoku mežos, nevis ezeros vai purvos. Arī līdaku var noķert tikai esot pie ūdenstilpnēm - pļavā šādu dzīvnieku neatradīsim. Augstā mitruma līmenī ilgstoši neaugs augi, kas pieraduši pie sausām vietām, bet saulmīļi neizturēs tumšas, noēnotas vietas. Visi elementi veido noteiktu ekosistēmu. Visas ekosistēmas iedala divās lielās kategorijās - dabiskās ekosistēmas (dabiski veidojušās) un mākslīgās ekosistēmas (cilvēku veidotas).
Mākslīgo un dabisko ekosistēmu salīdzinājums
1. Mākslīgās ekosistēmas
Cilvēku veidotām jeb mākslīgām ekosistēmām piemīt daļa dabisko ekosistēmu īpašības, kuras rada un uztur cilvēki. Mākslīgās ekosistēmas veidojas cilvēkam pārveidojot esošo vidi - izcērtot kokus, izraujot saknes, izveido laukus un tīrumus, dārzus un parkus.
Cilvēku radītās ekosistēmas ir daudz vienkāršākas nekā dabiskās ekosistēmas - tās bieži vien ir mazāk daudzveidīgas bioloģiskajā ziņā, tajās dominē ieviestās sugas un elementi. Piemēram, lauksaimniecības teritorijās var būt pārsvarā vienas vai dažu sugu kultivēti augi, savukārt pilsētās bieži dominē cilvēkiem iecienītas sugas un izvēlētie augsnes pārvaldības veidi.
Mākslīgo ekosistēmu daudzveidība
Mākslīgajās ekositēmās mijiedarbību starp elementiem ne vienmēr var novērot, tā var pat nebūt, tāpēc šīm sistēmām var būt nepilnīgs enerģijas aprites cikls. Dabā katrs trofiskais līmenis ir ar nolūku. Ja mākslīgajā ekosistēmā trūkst kāds no šiem līmeņiem, parasti rodas problēmas, kas cilvēkiem jārisina. Piemēram, tīrumā iestādīts kāpostu lauks (producenti). Pirmās pakāpes konsumenti, kas labprāt našķējas ar kāpostiem, ir kāpostu balteņa kāpuri. Ja šajā ekosistēmā neparādās otrās pakāpes konsuments - kukaiņēdājs, piemēram, spāres, putni, zirnekļi, kāpostu raža tiek sabojāta.
Lai cilvēka veidotās ekosistēmas būtu ilgtspējīgas un labvēlīgas, svarīgi veikt atbilstošu plānošanu, pārvaldību un aizsardzību.
2. Dabiskās ekosistēmas
Dabiski veidotā ekosistēma ir attīstījusies un funkcionē bez cilvēku iejaukšanās vai ietekmes. Tā ir dabas radīta, notiek saskaņā ar dabiskajiem procesiem un mijiedarbību starp dažādām dzīvām būtnēm un vidi, kas veicina noteiktu stabilitāti. Piemēram, zālāju ekosistēmās zālēdāji patērē zāli, bet arī baro augsni ar saviem izkārnījumiem, kas ļauj zālei ataugt un nodrošina zināmu līdzsvaru. Tomēr tas nenozīmē, ka ekosistēma ir statiska. Tā pastāvīgi attīstās un mainās.
Dabiskajās ekosistēmās pastāv nelīdzsvarotība, kas kompensē viena otru. Arī ekosistēmu veidošanās un pārveidošanās ātrums ir atšķirīgs - dažas attīstās ļoti lēni, citas ātri, dažas par izzūd.
Dabisko ekosistēmu daudzveidība
Dabiski veidotās ekosistēmas ietver lielu bioloģisko daudzveidību, kurā dažādi dzīvnieki, augi, sēnes un mikroorganismi mijiedarbojas, veidojot sarežģītas barības ķēdes un tīklus un savstarpējās attiecības. Katra suga un organiskā komponente ir svarīga ekosistēmas veselībai un funkcionēšanai. Šādas ekosistēmas darbojas saskaņā ar dabiskiem procesiem, piemēram, barības vielu cirkulāciju, ūdens ciklu, fotosintēzi, dzīvnieku migrāciju.
Dabiskās ekosistēmas sniedz vērtīgus labumus cilvēkiem, piemēram, nodrošina ar pārtiku, ūdeni, regulē klimatu, sniedz estētisko baudu. Tāpat tām ir liela nozīme ļoti daudzu dzīvo būtņu pastāvēšanas apstākļu nodrošināšanā.
Dabiskās ekosistēmas sniedz vērtīgus labumus cilvēkiem, piemēram, nodrošina ar pārtiku, ūdeni, regulē klimatu, sniedz estētisko baudu. Tāpat tām ir liela nozīme ļoti daudzu dzīvo būtņu pastāvēšanas apstākļu nodrošināšanā.
