OTRĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Latvijā ir daudzveidīgas ekosistēmas, kas ietver mežus, pļavas, purvus, upes, ezerus, piekrasti un jūru. Katrai ekosistēmai ir savs specifisks dzīvotņu veids un tajā sastopamās sugas. Vairāk nekā 26 000 dažādu dzīvnieku, augu un sēņu sugu ir sastopamas Latvijā. Daudzas no tām ir īpaši aizsargājamas, jo tās ir apdraudētas vai reti sastopamas. Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana ir ļoti svarīga, jo tā nodrošina stabilas ekosistēmas un palīdz pielāgoties vides izmaiņām.
Meži
Latvija atrodas jaukto mežu zonā. Meži ir būtiski oglekļa dioksīda piesaistē, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ekosistēmu stabilitātes uzturēšanā. Meži savā starpā atšķiras pēc dažādām pazīmēm: augsnes auglības, mitruma apstākļiem, valdošajām koku sugām. Šīs pazīmes nosaka, kā tiek saukts konkrētais mežs. Augu kopu mežā veido koki, krūmi un lakstaugi.
Latvija atrodas jaukto mežu zonā. Meži ir būtiski oglekļa dioksīda piesaistē, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ekosistēmu stabilitātes uzturēšanā. Meži savā starpā atšķiras pēc dažādām pazīmēm: augsnes auglības, mitruma apstākļiem, valdošajām koku sugām. Šīs pazīmes nosaka, kā tiek saukts konkrētais mežs. Augu kopu mežā veido koki, krūmi un lakstaugi.
Mežu tipi atkarībā no augsnes auglības, mitruma apstākļiem un valdošajām koku sugām
Latvijā dominē jauktie un skujkoku meži. Lapkoku meži vairāk sastopami Latvijas dienvidos.
- Skujkoku mežos valdošie koki ir skujkoki - priedes vai egles. Ziemeļu kadiķis, mellenes, brūklenes, virši ir tipiski skujkoku mežu krūmi un lakstaugi. Uz kokiem un zemes aug sūnas, ķērpji, sēnes. Brieži, lūši, vāveres, sikspārņi ir tipiski skujkoku mežu iemītnieki, tāpat kā putni, piemēram, dzilnas, krustknābji vai retāk sastopamie melnie stārķi. Lielos priežu mežos var ik pa brīdim var ieraudzīt skudru takas, kas aizved uz milzīgiem skudrupūžņiem. Mežsaimniekus uztrauc dažādi koksngrauži un citi kukaiņi, kas barojas gan ar skujkokiem.
Skujkoku mežos dzīvojošie organismi
- Jaukto koku mežos sastopami gan skujkoki - egles un priedes, gan lapu koki - bērzi, apses un ozoli. Lazdas, meža zemenes, avenes, mellenes, nātres un kārkli - augi, kas sastopami starp lielajiem kokiem mežā. Brūnais lācis, mežacūkas, bebri, dažādi putni ir pielāgojušies dzīvei jaukto koku mežos.
- Lapu koku mežus veido lapkoki - bērzi, liepas, ozoli, baltalkšņi, melnalkšņi, apses. Lapu koku meži ir sezonāli, ziemā zaudētās lapas kļūst par bagātīgu organisko vielu barības avotu nākamajā sezonā. Zem lielajiem kokiem iekārtojušās ir lazdas, papardes, dažādi lakstaugi ar krāšņiem ziediem - kreimenes, vizbulītes. Lapu koku mežos ķērpjus sastop mazāk nekā skujkoku, jo mitruma un barības vielu līmenis lapkoku mežos ir augstāks. Stirnas, vāveres, lapsas, dažādu sugu putni, it īpaši pūčveidīgie, kam nepieciešami veci koki ar lieliem dobumiem, apdzīvo lapkoku mežus. Arī kukaiņu daudzveidība pateicoties daudzajiem lakstaugiem šajos mežos ir augstāka.
Purvi un mitrāji
Purvs ir ekosistēma, kas izveidojusies vietās, kur ir palielināts mitrums. Purva augi ir piemērojušies šādiem pastāvīgiem vai periodiskiem mitruma apstākļiem. Purviem Latvijā ir sena izcelsme, tie ir veidojušies, palielinoties mitrumam reljefa pazeminājumos vai aizaugot ezeriem un citām ūdenstilpēm. Laika gaitā, augiem atmirstot, tie ir piedalījušies kūdras veidošanā.
Purvi Latvijā ir nozīmīgi ne tikai ekosistēmas un bioloģiskās daudzveidības ziņā, bet arī kā ūdens regulētāji un oglekļa uzkrājēji. Atkarībā no ūdens pieplūdes un augu sabiedrības, purvi iedalās trīs galvenajos tipos: augstie purvi, zāļu jeb pārejas purvi un zemie purvi.
- Augstie purvi veidojas vietās, kur ir reljefa ieplakas, no kurām slikti aizplūst ūdens. Augstajos purvos ūdens nāk galvenokārt no nokrišņiem, tāpēc tas ir ļoti nabadzīgs minerālvielām. Augstie purvi attīstās lēni, jo kūdras uzkrāšanās ir ilgs process — līdz vairākiem tūkstošiem gadu (aptuveni 1mm gadā). Sfagnu sūnas ir dominējošās un veido kūdru. Tām piemīt ūdens uzsūkšanas īpašības, kas palīdz noturēt mitrumu. Purva vaivariņš ir krūms ar spēcīgu aromātu, dzērvenes, lācenes un makstainās spilves ir tipiski augsto purvu augi. Dažādi putni - svilpji, ķauķi, izbauda purvu priekšrocības, tāpat kā dažādi rāpuļi un abinieki. Latvijā purvos var sastapt arī kukaiņēdāju augu - apaļlapu raseni.
Augstajā purvā sastopamie organismi
- Zāļu jeb pārejas purvi saņem ūdeni gan no nokrišņiem, gan gruntsūdeņiem. Tā kā augsne šajos purvos ir bagātāka minerālvielām, augu daudzveidība ir lielāka. Zāļu purvos ir sastopamas kalmes, grīšļi, vīgriezes. Vardes un krupji apdzīvo mitros purvus un barojas ar kukaiņiem. Arī ūdensputni ligzdo pārejas purvos starp dažādajiem augiem. Liela spāru un citu kukaiņu daudzveidība.
- Zemie purvi veidojas vietās, kur pastāvīgi pieplūst ūdens. Tie bieži atrodas zemienēs, upju ielejās un citās vietās ar labu ūdens padevi. Šajos purvos ūdens ir bagāts ar minerālvielām, tāpēc augu sabiedrība ir daudzveidīgāka un veģetācija — blīvāka. Grīšļi, meldri, hiacintes, spilves un purva purenes ir sastopamas zemajos purvos. Tur arī mīt bebri, aļņi, dažādi ūdensputni.
Mitrāji ir teritorijas, kas ir piesātinātas ar ūdeni. Tās ir gan mitras pļavas, gan dūksnāji, purvainas vietas, applūstošo ūdenstilpju zonas. Mitrāji regulē ūdens līmeni, filtrē ūdeni un ir dzīvotne daudzām sugām, tostarp ļoti retām.