OTRĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Upes un ezeri
Ezers un upe ir ekosistēmas, kurās dzīvās būtnes ir pielāgojušās dzīvei ūdenī. Ūdensvide ir vienveidīgāka nekā sauszeme, tur ir mazāk gaismas, skābekļa un ogļskābās gāzes nekā uz sauszemes, tāpēc arī dzīvo organismu daudzveidība ir mazāka. Upes un ezeri ir būtiski ūdens resursi, ekosistēmu savienojuma ceļi, kā arī rekreācijas un zivsaimniecības vietas.
- Upes Latvijā ir daudz, lielas un mazas, no kurām nozīmīgākās ir Daugava, Gauja, Lielupe, Venta un Salaca. Upēm ir strauji un lēni posmi, kas nosaka dažādus dzīves apstākļus organismiem. Upju augu sastāvs ir atkarīgs no straumes ātruma, ūdens caurspīdīguma un barības vielu pieejamības. Elodejas, glīvenes, ūdenītes un cirvenes ir sastopamas upju krastos. Upes nodrošina dzīvesvietu daudzām zivju sugām, kā arī dažādiem bezmugurkaulniekiem un ūdensputniem. Līdakas, zandarti, asari un laši ir bieži sastopamas zivis upju ūdeņos, tāpat kā bebri, gārņi un dažādas pīles.
- Ezeri Latvijā ir vairāk kā 12 000, kuru dziļumi un platība ļoti atšķiras. Ezeri tiek iedalīti dziļajos un seklajos. Atkarībā no ūdens dziļuma, ļoti atšķiras arī tur sastopamās dzīvo organismu sugas. Ūdensrozes un lēpes, daudzlapes, vilkvālītes, bultenes, meldri, niedres, kā arī dažādas aļģes, aug ezeru krastos vai dziļumā. Karpas, asari, līdakas, sami, sīgas ir tikai viena daļa no visām Larvijas ezeros sastopamajām daļām. Šīs teritorijas ir arī mājvieta daudzām putnu sugām un ūdensdzīvniekiem - gliemenēm, vardēm, dūkuriem, gulbjiem, gārņiem, spārēm.
Ezerus apdzīvojošie organismi
Pļavas un ganības
Pļava ir ekosistēma, kurā augu kopu veido galvenokārt daudzgadīgi lakstaugi. Jo pļava ir vecāka, jo tajā ir lielāka dzīvo organismu daudzveidība. Pļavās ir daudz vērtīgu augu sugu: aizsargājamo augu, ārstniecības augu un lopbarībā izmantojamu augu. Latvijā sastopamas gan dabiskas, gan kultivētas pļavas:
- Dabiskās pļavas ir bioloģiski daudzveidīgākas, tās uztur daudz dažādu ziedaugu sugu, kukaiņu un putnu.
- Kultivētās pļavas jeb ganības tiek apsaimniekotas (nopļautas vai ganītas), lai iegūtu barību lopiem.
Pļavās aug dažādi ziedaugi, piemēram, margrietiņas, pulkstenītes, gundegas, vizbulītes, smilgas, āboliņi. Pļavās ir ļoti liela kukaiņu daudzveidība. Tur mīt desmitiem dažādu bišu, arī sienāži, tauriņi, ziedmušas, skudras. Cīrulim, lauku piekūnam, tāpat kā strupastēm un pelēm, vardēm un ķirzakām pļavas ir dzīvesvieta un barošanās vieta. Pļavu daudzveidību apdraud daudzlapu lupīnas - invazīvs augs, kas ātri vairojas un aizņem dzīvestelpu pļavās.
Pļavās dzīvojošie organismi
Piekraste un jūra
Latvijā ir gara piejūras krasta līnija. Piejūras ekosistēmas nodrošina aizsardzību pret augsnes eroziju, ir būtiskas biotopu vietas putniem un ir nozīmīgas rekreācijas zonas.
- Piekraste ietver smilšu un akmeņu pludmales, kāpas, lagūnas un piejūras pļavas. Tā ir pārejas zona starp sauszemi un jūru. Piekrastes augu sugas ir īpaši pielāgojušās vējainajiem, sāļajiem un sausajiem apstākļiem. Šeit sastopamas ir kāpuniedres, grīšļi, vīrceles, šķēpenes, armērijas un kodīgais laimiņš. Piekrastes joslā dzīvo dažādi ūdensputni - kaijas, jūras zīriņi un tārtiņi, alki, vētrasputni. Sastopami arī ūdri un sermuļi, kas šeit meklē medījumu. Arī bebri ar saviem dambjiem ir sastopami vietās, kur upes ietek jūrā.
Jūras piekrastes joslu apdzīvojošie organismi
- Baltijas jūra salīdzinājumā ar citām jūrām nav pārāk sāļa. Tādēļ Baltijas jūrā ir unikāli dzīves apstākļi. Jūra ir dalāma divās daļās - Rīgas jūras līcī un Baltijas jūras atklātajā daļā.
Jūraszāles un dažādas aļģes - zaļaļģes, brūnaļģes, sārtaļģes veido dzīvesvietu un barošanās bāzi daudziem ūdensdzīvniekiem. Reņģes, zuši, butes, laši, jūrasgrunduļi un mencas ir tipiskas jūras zivis, kurām nepieciešams sālsūdens. Ēdamgliemenes, sirsniņgliemenes, pelēkais ronis un pogainais ronis, jūras kraukļi un pūkpīles ir dzīvnieki, kas apdzīvo Baltijas jūru.