3. Cilvēku darbību ietekme uz ekosistēmām

Visas dzīvās būtnes iespaido ekosistēmu, kurā tās mīt. Lai arī cilvēks ir dabas sastāvdaļa, cilvēku evolūcija ir pārcēlusies nākamajā līmenī, kur ne tikai iespaido ekosistēmu, bet pilnībā maina to un visu biosfēru.

 

Cilvēki atstāj ietekmi uz ekosistēmu dažādos veidos, radot klimata pārmaiņas, augsnes eroziju, sliktu gaisa kvalitāti un ūdens piesārņojumu. Katras ekosistēmas komponentes ir saistītas ar citu ekosistēmu, veidojot sarežģītas attiecības. Izjaucot līdzsvaru vienā ekosistēmā, izjaucas līdzsvars visās pārējās.

 

 

Cilvēku darbība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ievērojami ietekmē organismu daudzveidību ekosistēmās jeb bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

Pārapdzīvotība jeb cilvēku skaita pieaugums nozīmē to, ka kādā brīdī tiek ierobežota resursu pieejamība. Cilvēki turpina izstrādāt jaunas tehnoloģijas, lai palīdzētu atbalstīt arvien pieaugošo iedzīvotāju skaitu. Tas apdraud bioloģisko daudzveidību – jo vairāk cilvēku, jo vairāk tiek izspiestas citas sugas.

 

Cilvēku ietekme uz ekosistēmām ir ļoti plaša un daudzveidīga.

1. Mežu izciršana. Cilvēki izcērt mežus, lai iegūtu kokmateriālus, būvētu ceļus vai veidotu lauksaimniecības laukus. Tas iznīcina dzīvotnes daudziem augiem un dzīvniekiem, samazinot sugu daudzveidību. Mežu izciršana traucē dabisko barības ķēžu līdzsvaru un samazina skābekļa ražošanu. Turklāt palielinās augsnes erozija, jo kokiem vairs nav sakņu, kas notur zemi.
2. Vides piesārņošana. Rūpnīcas, automašīnas un saimniecības izdala dažādas ķīmiskas vielas, kas nonāk gaisā, ūdenī un augsnē. Piesārņojums apgrūtina dzīvnieku un augu dzīvi un var pat novest pie to bojāejas. Skābie lieti iznīcina augus, piesārņots ūdens nogalina zivis un citus ūdensorganismus. Šāda vide kļūst nepiemērota daudzu sugu pastāvēšanai.

 

3. Pārmērīga dabas resursu izmantošana. Cilvēki pārmērīgi izmanto zivju, zīdītāju, putnu, augu un minerālu resursus. Ja zvejniecība vai medības notiek bez kontroles, tas var iznīcināt veselus dzīvnieku populāciju līmeņus. Tas izjauc dabisko līdzsvaru starp plēsējiem un to medījumu, kas ietekmē visas barības ķēdes. Tā rezultātā var izzust veseli dzīvības posmi kādā biotopā.
4. Invazīvo sugu ieviešana. Cilvēki nereti apzināti vai netīši ievieš svešzemju sugas jaunā vidē. Šīs sugas var kļūt par konkurentiem vietējām sugām un tās izstumt no vides. Tā tiek izjaukta dabiskā līdzsvara sistēma, kurā katrai sugai ir sava niša. Invazīvās sugas bieži vairojas ļoti ātri un nav ierobežotas ar dabiskajiem ienaidniekiem.

 

5. Intensīvā lauksaimniecība. Cilvēki rada mākslīgas ekosistēmas, piemēram, labības laukus vai dārzeņu dobes, kur aug tikai dažas noteiktas sugas. Lai nodrošinātu lielāku ražu, tiek lietoti pesticīdi un mēslojums, kas ietekmē augsnes un ūdens kvalitāti. Šāda vide nav līdzsvarota, jo tajā gandrīz nav bioloģiskās daudzveidības. Bez cilvēka iejaukšanās šī ekosistēma nevar pastāvēt.
6. Augu un dzīvnieku audzēšana pārtikai. Cilvēki veido dzīvnieku fermas, kur audzē govis, cūkas, vistas u.c., kas arī ir mākslīga vide. Šajās sistēmās dzīvniekiem tiek nodrošināta kontrolēta barība, temperatūra un dzīves apstākļi. Taču šādas ekosistēmas ir ļoti atkarīgas no cilvēka – bez barības piegādes tās sabrūk. Turklāt dzīvnieku koncentrācija vienā vietā rada daudz atkritumu un piesārņojuma.

 

7. Ainavu pārveidošana un pilsētu būvniecība. Cilvēki pārveido dabiskās teritorijas par pilsētvidi – ceļ ēkas, parkus, ielas, iztaisno upes gultnes. Šajās vietās parādās mākslīgas struktūras un cilvēku izvēlēti augi (piemēram, zālāji vai dekoratīvie krūmi). Lai gan tiek saglabātas dažas dzīvības formas, tās vairs neveido dabisku līdzsvaru. Dabiskās sugas tiek izspiestas, un mākslīgās vides uzturēšana prasa pastāvīgu cilvēka darbu.
8. Ūdens ekosistēmu pārveide. Cilvēki veido dīķus, ūdenskrātuves, kanālus un hidroelektrostacijas, kas maina dabisko ūdens plūsmu. Tas ietekmē ūdens dzīvnieku dzīves ciklus, barības vielu apriti un ūdens kvalitāti. Mākslīgi veidotos ūdens objektos dažkārt ieaudzē noteiktas zivju sugas, bet tas samazina dabiskās dažādības iespējas. Ūdens ekosistēmas kļūst vienveidīgas un mazāk stabilas. 

 

 

Cilvēki no ekosistēmām saņem "ekosistēmu pakalpojumus" - pārtiku, dzīvesvietu, ūdeni, enerģiju, medikamentus, estētiski patīkamu vidi, tomēr cilvēki ar savām darbībām šīs ekosistēmas nopietni apdraud. Samazinās bioloģiskās daudzveidība, notiek klimata pārmaiņas, daba tiek piesārņota.