OTRĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Mākslīgās ekosistēmas ir cilvēka radītas un pārvaldītas vides, kuras eksistē tikai pateicoties cilvēka darbībai. Tās nav līdzsvarotas dabiskā ceļā un bieži vien ir bioloģiski vienveidīgas (tajās sastopamas monokultūras).
Mākslīgo ekosistēmu daudzveidība
Mākslīgās ekosistēmas laika gaitā mainās, tāpat kā dabiskās. Iemesli tam ir vairāki:
Mākslīgās ekosistēmas laika gaitā mainās, tāpat kā dabiskās. Iemesli tam ir vairāki:
- Mainās sabiedrības vajadzības, piemēram, nepieciešamība pēc vairāk pārtikas vai mājokļiem. Tad cilvēki pielāgo vidi – maina vienu mākslīgo ekosistēmu pret citu.
- Ja kāda lauksaimniecības nozare kļūst neizdevīga, tiek mainīta audzējamā kultūra vai pārveidota teritorija citām cilvēkam nepieciešamām vajadzībām.
- Tehnoloģiju attīstība, piemēram, parādās jauni audzēšanas veidi, siltumnīcu sistēmas vai hidroponika aizvieto vecākās metodes, mainot mākslīgās vides struktūru.
- Vides degradācija vai augsnes noplicināšanās rodas no pārāk intensīvas ekosistēmas izmantošanas. Tas noved pie augsnes izsīkuma, un cilvēki pāriet uz citu platību vai veidu, kā apsaimniekot teritoriju.
- Daudzviet mākslīgās ekosistēmas tiek pārveidotas videi draudzīgākos un ilgtspējīgākos veidos un paņēmienos, piemēram, bioloģiskajās saimniecībās, agroekoloģiski vai veidojot zaļo arhitektūru.
Visas mākslīgās ekosistēmas tiek uzturētas ar cilvēku palīdzību. Ja cilvēks pamet kādu ekosistēmu, sākas dabiskā sukcesija. Bet cilvēka rokās ir arī mainīt vienu mākslīgo ekosistēmu pret citu, atkarībā no vajadzībām un iespējām.
Mākslīgo ekosistēmu iespējamā nomaiņa
Mākslīgo ekosistēmu pārmaiņas ietekmē arī apkārtējo vidi, apkārtējās ekosistēmas:
- Kad mākslīgā ekosistēma tiek pamesta, daba sāk atgriezties – iestājas sekundārā sukcesija, parādās jaunas sugas, līdz vides struktūra kļūst daudzveidīgāka. Atjaunojas bioloģiskā daudzveidība.
- Līdz ar mākslīgās ietekmes samazināšanos atjaunojas dabiska barības ķēde, augsnes struktūra un mikroorganismu daudzveidība. Dabas līdzsvars daļēji vai pilnībā atjaunojas.
- Atkarībā no nomaiņas veida – piemēram, ja ferma tiek pārveidota par rūpniecisku zonu, piesārņojums palielinās. Ja tā kļūst par bioloģisko pļavu – tas samazinās.
- Intensīvas mākslīgās ekosistēmas var noplicināt augsni. Ja tās vairs netiek izmantotas, augsne ar laiku var atjaunoties dabiskā ceļā, tātad notiek augsnes kvalitātes izmaiņas.
- Pamestas mākslīgās teritorijas var kļūt par invazīvo sugu perēkļiem, nezāļu izplatīšanās vietām vai izraisīt cilvēku un vides konfliktus, piemēram, neapsaimniekoti lauki tuvumā dzīvojamajām zonām. Tātad var rasties jaunas problēmas.
