OTRĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Bioloģiskā daudzveidība ir dzīvības pamats - jo lielāka bioloģiskā daudzveidība, jo stabilākas ekosistēmas. Bioloģisko daudzveidību nosaka divi galvenie faktori:
- sugu skaits konkrētā ekosistēmā un
- sugu sastopamības biežums (cik retas ir sugas).
Liels sugu skaits uzreiz neliecina par augstu bioloģisko daudzveidību, to veido arī dažāda biežuma pakāpēs sastopamas sugas. Piemēram, kad izcērt mežu, sugu skaits izcirtumā strauji pieaug. Izcirtumos lielākoties aug vienkāršas un ļoti bieži sastopamas sugas, taču mežā pirms tā nociršanas, iespējams, bija sastopamas arī ļoti retas sugas. Lai arī virspusēji šķiet, ka bioloģiskā daudzveidība ir palielinājusies, patiesībā tā ir sarukusi, jo pazūd ļoti retās un retās sugas.
Tā kā visās ekosistēmās notiek organismu skaita izmaiņas dabisku un mākslīgu apstākļu dēļ, ir jāapzinās retās un īpašās sugas, kāda aizsardzība tām ir nepieciešama. Dzīvo organismu (augu, dzīvnieku, sēņu un ķērpju) sugu daudzveidības aizsardzībai un saglabāšanai, pasaulē tiek veidotas Sarkanās grāmatas.
Sarkanā grāmata ir reģistrs, kurā apkopota informācija par retām un apdraudētām sugām.
Pirmais apdraudēto sugu saraksts tika sastādīts 1948. gadā. Latvijā pirmā Sarkanā grāmata tika apstiprināta 1980. gadā, bet publicēta 1985. gadā. 2003. gadā ir pēdējā līdz šim izdotā Sarkanā grāmata, kurā ierakstītas 682 sugas:
- 38 sēnes,
- 34 ķērpji,
- 319 paparžaugi un sēklaugi,
- 163 bezmugurkaulnieki,
- 15 zivis,
- 6 abinieki,
- 3 rāpuļi,
- 80 putni,
- 24 zīdītāji.
Šobrīd Latvijā notiek darbs pie jaunas Sarkanās grāmatas izstrādes papīra un elektroniskā versijā, pārskatot jau esošās sugas, papildinot sarakstu un izņemot arī dažas sugas ārā.
Lai biologi varētu orientēties starp dažādas pakāpes sastopamības sugām, visas Sarkanajā grāmatā iekļautās sugas ir iedalītas piecās kategorijās - 0. ir izzudušās sugas, 1. ir izzūdošās sugas, 2. ir sarūkošās sugas, 3. retās sugas, 4. maz pazīstamas vai nepietiekami izpētītas sugas.
Sarkanajā grāmatā ierakstīto sugu kategorijas
