OTRĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Ģeogrāfiski noteiktas platības, kuras atrodas īpašā valsts aizsardzībā, sauc par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.
Aizsargājamās dabas teritorijas ir noteiktas vietas, kuras tiek īpaši aizsargātas, lai saglabātu dabu – augus, dzīvniekus, ainavu un dabas daudzveidību. Šajās teritorijās cilvēku darbība tiek ierobežota, lai netiktu bojāta vide.
Aizsargājamās dabas teritorijas ir svarīgas, jo:
- tās palīdz saglabāt retas un apdraudētas sugas (piemēram, dzīvniekus vai augus, kuri sastopami tikai dažās vietās).
- tiek aizsargātas īpašas Latvijai raksturīgas ainavas un dabas vērtības (piemēram, purvi, meži, upes, ezeri, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi).
- tās nodrošina līdzsvarotu ekosistēmu darbību – ja daba ir vesela, arī cilvēki dzīvo labāk.
- tās ir svarīgas arī izglītībai, pētniecībai un tūrisma attīstībai.
Latvijā ir vairāk kā 700 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, neskaitot dižkokus (vairāk kā 15 500) un dižakmeņus (gandrīz 120). Tās ir apstiprinātas ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem, to skaits mainās, jo saraksts tiek regulāri pārskatīts - papildināts un labots.

Aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā
Latvijā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 2024. gadā aizņēma 19% no valsts sauszemes platības un 16% no jūras platības. Aizsargājamās teritorijas iedala vairākās kategorijās: dabas rezervāts, nacionālais parks, biosfēras rezervāts, dabas parks, dabas piemineklis, dabas liegums, aizsargājama jūras teritorija un aizsargājamo ainavu apvidus.
1. Dabas rezervāti, kas ir visstingrāk aizsargātās teritorijas, Latvijas teritorijā ir četri. Cilvēka darbība rezervātos ir ļoti ierobežota.
- Moricsalas dabas rezervāts atrodas Usmas ezera salā. Tas ir vecākais dabas rezervāts Latvijā (dibināts 1912. gadā). Izveidots, lai saglabātu vienu no pēdējiem dabiskajiem, cilvēka neskartajiem ozolu mežiem Latvijā, kā arī retas kukaiņu sugas, kas dzīvo tikai šeit. Šī sala ir arī svarīga zinātniskiem pētījumiem. Cilvēku piekļuve ir ļoti ierobežota, lai saglabātu vidi neskartu.
- Teiču dabas rezervāts ir viens no lielākajiem purviem Latvijā. Te atrodas plaši sūnu purvi un retu putnu ligzdošanas vietas. Izveidots, lai aizsargātu vienu no lielākajiem augsto purvu masīviem Baltijā, kur mīt daudzas retas putnu sugas un tiek saglabāta purvu ekosistēma, kas attīra ūdeni un regulē klimatu. Teritorijā drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.

Teiču dabas rezervāta Teiču purvs - lielākais purvs Baltijā
- Krustkalnu dabas rezervāts atrodas Vidzemē, pie Madonas. Izveidots, lai saglabātu Latvijas vidusdaļas dabisko pauguraino ainavu, bioloģiski daudzveidīgos mežus un pļavas, kā arī mitrājus, kas svarīgi dzīvniekiem un augiem. Šeit ir bagātīga augu un dzīvnieku sugu daudzveidība. Piemērots zinātniskiem pētījumiem un dabas aizsardzībai.
- Grīņu dabas rezervāts atrodas pie Papes, Dienvidkurzemē. Te aug īpaši reti augi, piemēram, grīņa sārtene, smiltāja grīslis un smiltāja neļķe, dažādas reti sastopamas orhideju sugas. Grīņu rezervāts izveidots, lai aizsargātu unikālu meža biotopu - grīni, kas ir sausi, skraji priežu meži uz smilšainas augsnes ar nabadzīgu zemsedzi, kur sastopami ļoti reti, sausumu izturīgi augi. Ekosistēma, kas ir reti sastopama visā pasaulē. Šeit aug ļoti reti augi, kas citur Latvijā nav sastopami.

Grīņu sārtene - rezervāta vārdā nosaukts aizsargājams augs, kas atrodams tikai Grīņu dabas rezervātā
2. Nacionālie parki ir lielas teritorijas ar vērtīgu dabu, ainavu un kultūrvēsturiskām vērtībām. Cilvēki šeit drīkst uzturēties un darboties, bet ar zināmiem ierobežojumiem. Latvijā ir četri nacionālie parki.
- Gaujas Nacionālais parks ir lielākais un vecākais nacionālais parks Latvijā, kas atrodas Vidzemē, gar Gaujas upi. Tas ir bagāts ar alām, iežu atsegumiem, kultūrvēsturiskām vietām un daudzām dabas takām. Tas ir populārs tūrisma galamērķis.

Gauja ar tās sarkano klinšu atsegumiem (Ērgļu klintis)
- Ķemeru Nacionālais parks atrodas pie Jūrmalas. Tur ir purvi, meži, sēravoti un mitrāji, kuros aug aizsargājamie augi, piemēram, retas purvu orhidejas. Sastopama arī zaļā vārna, retas sikspārņu sugas. Ķemeru nacionālais parks ir izveidots, lai saglabātu purvus, sēravotus, mežus un mitros biotopus, kas ir ļoti nozīmīgi ūdens kvalitātei, klimata regulēšanai un dzīvnieku dzīvotnēm. Parks ir piemērots putnu vērošanai un dabas izzināšanai. Tas ir slavens ar veselīgajiem sērūdeņiem un ārstniecisko dūņu iegulām.

Ķemeru purva pastaigu taka ved cauri ainaviskiem purviem
- Slīteres Nacionālais parks atrodas Ziemeļkurzemē, pie jūras. Tas ir īpašs ar Slīteres Zilo kalnu grēdu un senajiem mežiem - vienu no vecākajām mežu teritorijām Latvijā, kur daba attīstās dabiski bez cilvēka iejaukšanās. Te ir sastopamas retas sugas, un arī unikāla jūras piekraste. Parks ir slavens ar putnu migrācijas ceļiem.

Slīteres Nacionālajā parkā ir iekšzemes kāpas, meži, kas veidojušies uz smilšainajām kāpām
- Rāznas Nacionālais parks atrodas Latgalē, ap Rāznas ezeru (Latvijas otro lielāko ezeru). Teritorijā ir kalnaini apvidi, meži, ezeri un kultūrvēsturiskas vietas. Izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezeru, kalnaino Latgales ainavu, mežus, ezerus un Latgales kultūras vērtības. Parks ir svarīgs arī vietējo tradīciju, zvejniecības un lauku dzīvesveida saglabāšanai.

Rāznas Nacionālais parks, pie horizonta otrs lielākais ezers Latvijā - Rāznas ezers
3. Biosfēras rezervāts ir teritorija, kurā tiek līdzsvaroti dabas aizsardzības un cilvēka darbības mērķi. Latvijā ir viens biosfēras rezervāts – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, kas izveidots, lai saglabātu dabas daudzveidību un veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Skaņākalna alas pie Salacas upes Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta
4. Dabas parki ir teritorijas ar ainaviski skaistām un ekoloģiski vērtīgām vietām, kurās tiek veicināta sabiedrības atpūta un izglītošana. Piemēram, Ogres zilie kalni ir reti sastopams biotops, kurā aug sešas reti sastopamas augu sugas.

Ogres zilo kalnu dabas parks
5. Aizsargājamo ainavu apvidi ir teritorijas, kas izveidotas, lai saglabātu ainavu daudzveidību un tradicionālo lauku vidi. Latvijā ir 10 aizsargājamo ainavu apvidi, piemēram, Vecpiebalgas ainavu apvidus, kas raksturīgs ar gleznainiem ezeriem un paugurainēm.

Augšdaugavas aizsargājamais ainavu apvidus
6. Dabas liegumi ir teritorijas, kurās aizsargā retas vai apdraudētas sugas un biotopus. Latvijā ir vairāk kā 300 dabas liegumi. Viens no tādiem ir Babītes ezers, kurā sastopamas vairākas retas putnu sugas.

Babītes ezers pavasarī
7. Aizsargājamās jūras teritorijas ir izveidotas, lai aizsargātu jūras ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību. Latvijā ir septiņas aizsargājamās jūras teritorijas, piemēram, Vitrupe - Tūja, kas aizsargā piekrastes biotopus un sugas.

Jūras piekraste pie Tūjas
8. Dabas pieminekļi ir atsevišķi dabas objekti ar īpašu vērtību, piemēram, dižkoki, ģeoloģiskie veidojumi vai dendroloģiskie stādījumi. Latvijā ir vairāki simti dabas pieminekļu, piemēram, Stūķu dižakmens, kas ir viens no lielākajiem akmeņiem Latvijā.
8. Dabas pieminekļi ir atsevišķi dabas objekti ar īpašu vērtību, piemēram, dižkoki, ģeoloģiskie veidojumi vai dendroloģiskie stādījumi. Latvijā ir vairāki simti dabas pieminekļu, piemēram, Stūķu dižakmens, kas ir viens no lielākajiem akmeņiem Latvijā.

Allažu apkārtnē augošs dižozols, kura apkārtmērs ir 7,7 m
Atsauce:
Kartes autors: Dabas aizsardzības pārvalde, www.daba.gov.lv