OTRĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Invazīvās sugas ir dzīvnieku, augu vai citu organismu sugas, kas cilvēka darbības vai dabisku procesu rezultātā ir nokļuvušas jaunā vidē, kur tās strauji izplatās un negatīvi ietekmē vietējās ekosistēmas.
Invazīvas sugas ir tādas, kas nav raksturīgas vietējiem apstākļiem. Nonākot jaunā vidē invazīvās sugas sāk strauji vairoties, izplatīties, jo tām nav dabisko ienaidnieku - ekosistēmā nav augstāka trofiskā līmeņa pārstāvja, kas ierobežotu jaunās sugas populāciju. Piemēram, jauno augu neapdraud neviens zālēdājs vai jauno kukaiņu sugu neviens kukaiņēdājs neēd. Tādējādi jaunās sugas netraucējoti var vairoties, apdraudot vietējo sugu populācijas un ekosistēmas līdzsvaru.
Invazīvo sugu izplatīšanās, raksturojums un ietekme
Invazīvās sugas visbiežāk nonāk jaunās teritorijās vairāku iemeslu dēļ:
- Cilvēku darbības ietekmē, kad sugas ir ievestas apzināti (piemēram, dekoratīvie augi vai medījami dzīvnieki) vai nejauši (piemēram, ar kuģu balasta ūdeņiem vai lauksaimniecības produktiem).
- Globālā tirdzniecības un transporta loģistikas ķēžu dēļ, jo preces un cilvēki pārvietojas ātrāk un lielākos apjomos nekā jebkad agrāk, veicinot arī invazīvo sugu izplatīšanos.
- Klimata pārmaiņu ietekmē, jo siltais klimats dažām sugām ļauj ieņemt jaunas teritorijas un vairoties ārpus to dabiskā areāla.
Invazīvas sugas var radīt gan kaitējumu cilvēka veselībai un videi, gan ekonomiskus zaudējumus. Daudzas invazīvās sugas var pārnēsāt infekciju slimības un izraisīt astmu vai alerģijas. Piemēram, Āzijas tīģermoskīts jeb baltpunktu ods, kas Eiropā ieradies ar importa precēm no Ķīnas, var pārnēsāt ap 20 dažādu slimību, piemēram, Zikas vīrusu, Denges vīrusu, čikunguņjas vīrusu, Rietumnīlas vīrusu un arī dzelteno drudzi. Vislielāko kaitējumu invazīvās sugas rada ekosistēmām, jo tās:
- izspiež vietējās sugas, konkurējot par barību, dzīvotni vai citiem resursiem.
- izmaina ainavu un ekoloģiskos procesus, piemēram, jaunas augu sugas var izmainīt augsnes ķīmisko sastāvu.
- izplata slimības, piemēram, daži invazīvi dzīvnieki un augi var pārnēsāt jaunas slimības, kas apdraud vietējos organismus.
Āzijas tīģermoskīts (Aedes albopictus)
Latvijā ir izplatījušās vairākas zīdītāju un zivju invazīvās sugas, kā arī dažādas posmkāju, gliemju un citu bezmugurkaulnieku tipu sugas.
Daudzas invazīvās augu sugas sākumā Latvijā ir ievestas kā dekoratīvi augi, lauksaimniecībā izmantojami, bet kļūstot par dārzbēgļiem, tās strauji maina Latvijas dabiskās ekosistēmas.
