Hormoni ir bioloģiski aktīvas vielas, ko izstrādā iekšējās sekrēcijas dziedzeri un audi citos orgānos un tās piedalās visos organisma regulācijas procesos, savstarpēji saista atsevišķus orgānus, saskaņo to funkcijas un pielāgo konkrētam organisma dzīves posmam vai aktivitātes pakāpei.
Augu hormonus sauc par fitohormoniem. Augiem fitohormonus sintezē noteiktas augu šūnu grupas, piemēram, augšanas konusos, kambijā, pumpuros u.c. Tie var gan stimulēt un paātrināt, gan kavēt dažādus fizioloģiskos procesus augā.
Augu hormonus sauc par fitohormoniem. Augiem fitohormonus sintezē noteiktas augu šūnu grupas, piemēram, augšanas konusos, kambijā, pumpuros u.c. Tie var gan stimulēt un paātrināt, gan kavēt dažādus fizioloģiskos procesus augā.
Fitohormoni savā starpā mijiedarbojas. Ja auksīns nodrošina auga augšanu galotnes virzienā (apikālā dominēšana), tad citokinīns to nomāc un augam veidojas zarojums utt. Etilēns un abscizskābe nodrošina auga nobriešanu un kavē auga augšanu un ziedēšanu. Savukārt auksīns, citokinīns un giberelīns vairāk stimulē augšanu, attīstību un ziedu veidošanos.
Zinot fitohormonu īpašības, ir iespējams tos izmantot tautsaimniecībā, piemēram, meristēmu kultūrās, lai, piemēram, sekmīgāk apsakņotu jaunos augus, kā arī tas devis iespēju attīstīt biotehnoloģijas.
Dzīvnieku hormonus pēc ķīmiskās uzbūves var iedalīt aminoskābju un steroīdu. Aminoskābju hormoni var būt gan lielas, sarežģītas molekulas, piemēram, insulīns, glikagons, augšanas hormons, gan sastāvošas no atsevišķām aminoskābēm, piemēram, tiroksīns, adrenalīns. Lielās molekulas ir ūdenī šķīstošas, nelielas molekulas ir gan ūdenī šķīstošas, gan taukos šķīstošas. Steroīdu hormoni ir lipīdu molekulas, kas veidotas arī no holesterīna. Steroīdie hormoni ir, piemēram, dzimumhormoni un virsnieru hormoni. Šīs molekulas ir taukos šķīstošas.
Hormoni pēc savas uzbūves un īpašībām ir ļoti dažādi, un tie izraisa ļoti specifiskas un dažādas reakcijas dažādos audos un orgānos, uzturot organisma homeostāzi un reaģējot uz iekšējiem un ārējiem stimuliem. Hormoni ietekmē konkrētus orgānus un to šūnas. Lai tie varētu iekļūt šūnas iekšpusē, tie piestiprinās pie atbilstošiem receptoriem. Izmantojot atslēgas- slēdzenes principu, tiek transportēti šūnas iekšpusē un nodrošina konkrētas reakcijas.
Visi organisma procesi tiek regulēti ar hormonu palīdzību, tie saista kopā atsevišķus orgānus, saskaņo to funkcijas un pielāgo konkrētam organisma dzīves posmam vai aktivitātes pakāpei.
Sievietes asinīs no pubertātes vecuma līdz menopauzei notiek cikliskas estrogēnu, progesterona un citu hormonu koncentrācijas svārstības, kuras izraisa cikliskas pārmaiņas olnīcās un dzemdes gļotādā, lai nodrošinātu iespēju apaugļoties un veiksmīgai grūtniecības norisei.
Menstruālais cikls ir periodisks fizioloģisks pārmaiņu cikls sievietēm, kas ir sasniegušas dzimumbrieduma gadus. Menstruālā cikla ilgums ir +/- 28 dienas un tā sākums sakrīt ar menstruāciju pirmo dienu. Menstruālā cikla norisi regulē endokrīnā (iekšējās sekrēcijas dziedzeru) sistēma.
Menstruālā cikla folikulārā fāzē pēc menstruācijām dominē estrogēni un folikulu stimulējošais hormons (FSH). Estrogēni nodrošina sekundāro dzimumpazīmju attīstību sievietēm, kā arī stimulē simpatisko nervu sistēmu – sieviete ir aktīvāka, ar labu garastāvokli. FSH ietekmē dominējošā folikula augšanu un attīstību olnīcā. Hormonu ietekmē nobriest oocīts. Sieviete gatavojas ovulācijai.
Ovulācija ir dominējošā folikula pārplīšana un nobriedušas olšūnas “iekrišana” olvadā. Apmēram 24 h šī olšūna ir spējīga apaugļoties, pēc tam tā iet bojā. Ovulācijai tuvojoties ir akūts luteinizējošā hormona (LH) līmeņa pieaugums organismā. LH izraisa ovulāciju un dzeltenuma ķermeņa veidošanos no pārplīsušā folikula. Gan LH, gan FSH sintezē hipofīzes priekšējā daiva.
Menstruālā cikla luteālā fāzē dominē progesterons. Progesterons aktivizē parasimpatisko nervu sistēmu, kas padara sievieti mierīgāku, pasīvāku, kā arī aizkavē jauna folikula nobriešanu, aizkavē menstruāciju, sagatavo dzemdes gļotādu, lai tajā varētu ieligzdoties apaugļota olšūna.
Menstruālā cikla beigās notiek straujš estrogēnu līmeņa kritums, kas izraisa jaunas menstruācijas, ja nav notikusi apaugļošanās un dzemdes gļotādā nav ieligzdojusies apaugļota olšūna. Menstruāciju laikā noārdās dzemdes gļotāda, kas attīstījusies proliferācijas un sekrēcijas fāzē. Menstruāciju laikā tiek izvadīta arī neapaugļotā olšūna.
Ja olšūna apaugļojas, progesterons pārtrauc cikliskās pārmaiņas olnīcā un dzemdē, sekmē placentas un krūts dziedzeru sekretoriskā epitēlija attīstību.
Ovulācija ir dominējošā folikula pārplīšana un nobriedušas olšūnas “iekrišana” olvadā. Apmēram 24 h šī olšūna ir spējīga apaugļoties, pēc tam tā iet bojā. Ovulācijai tuvojoties ir akūts luteinizējošā hormona (LH) līmeņa pieaugums organismā. LH izraisa ovulāciju un dzeltenuma ķermeņa veidošanos no pārplīsušā folikula. Gan LH, gan FSH sintezē hipofīzes priekšējā daiva.
Menstruālā cikla luteālā fāzē dominē progesterons. Progesterons aktivizē parasimpatisko nervu sistēmu, kas padara sievieti mierīgāku, pasīvāku, kā arī aizkavē jauna folikula nobriešanu, aizkavē menstruāciju, sagatavo dzemdes gļotādu, lai tajā varētu ieligzdoties apaugļota olšūna.
Menstruālā cikla beigās notiek straujš estrogēnu līmeņa kritums, kas izraisa jaunas menstruācijas, ja nav notikusi apaugļošanās un dzemdes gļotādā nav ieligzdojusies apaugļota olšūna. Menstruāciju laikā noārdās dzemdes gļotāda, kas attīstījusies proliferācijas un sekrēcijas fāzē. Menstruāciju laikā tiek izvadīta arī neapaugļotā olšūna.
Ja olšūna apaugļojas, progesterons pārtrauc cikliskās pārmaiņas olnīcā un dzemdē, sekmē placentas un krūts dziedzeru sekretoriskā epitēlija attīstību.
Horiongonadotropais hormons (HCG) tiek sintezēts placentas audos jau no pirmās grūtniecības nedēļas. Pirmajos grūtniecības mēnešos HCG nodrošina progesterona un estrogēnu sintēzi dzeltenajā ķermenī, kas ir nepieciešami, lai saglabātu grūtniecību. Sākot ar 3. - 4. grūtniecības mēnesi, dzeltenā ķermeņa funkcijas pārņem placentas hormoni.
Pakāpeniski palielinās hipofīzes sintezētā hormona- prolaktīna daudzums, kas stimulē piena dziedzeru attīstību un ir viens no laktācijas procesa regulatoriem. Neilgi pirms dzemdībām paaugstinās kortizola līmenis asinīs, kas mazina iekaisumu iespējamību dzemdību laikā. Savukārt straujš oksitocīna līmeņa pieaugums stimulē dabisku dzemdību sākumu un piena izdalīšanās refleksu.
Viens no kontracepcijas veidiem ir hormonālie ārstniecības līdzekļi - kombinētās orālās kontraceptīvās tabletes (galvenokārt progestrerona un estrogēna kombinācija), hormonālā spirāle (levonorgestrelu atbrīvojošā intrauterīnā sistēma), progesteronu saturoša kontraceptīva injekcija, kā arī hormonus saturoši plāksteri u.c.. Hormonālā kontracepcija ir ļoti efektīva, tā samazina nevēlamas grūtniecības iespējamību pat līdz 0,3 – 1 %. Kontracepcijas lietošanas laikā organisma dabiskie hormoni tiek aizvietoti ar medikamentozajiem.
Pakāpeniski palielinās hipofīzes sintezētā hormona- prolaktīna daudzums, kas stimulē piena dziedzeru attīstību un ir viens no laktācijas procesa regulatoriem. Neilgi pirms dzemdībām paaugstinās kortizola līmenis asinīs, kas mazina iekaisumu iespējamību dzemdību laikā. Savukārt straujš oksitocīna līmeņa pieaugums stimulē dabisku dzemdību sākumu un piena izdalīšanās refleksu.
Viens no kontracepcijas veidiem ir hormonālie ārstniecības līdzekļi - kombinētās orālās kontraceptīvās tabletes (galvenokārt progestrerona un estrogēna kombinācija), hormonālā spirāle (levonorgestrelu atbrīvojošā intrauterīnā sistēma), progesteronu saturoša kontraceptīva injekcija, kā arī hormonus saturoši plāksteri u.c.. Hormonālā kontracepcija ir ļoti efektīva, tā samazina nevēlamas grūtniecības iespējamību pat līdz 0,3 – 1 %. Kontracepcijas lietošanas laikā organisma dabiskie hormoni tiek aizvietoti ar medikamentozajiem.