2. Cittautu ornamenti

Arī cittautu kultūrās ir tādi ornamenti, kas atgādina latviešu zīmes un simbolus. Šīs līdzības izskaidrojamas ar seno tautu pasaules uzskatiem un dabas vērošanu.

 

 

Dabas elementi daudzu tautu simbolikā ir saules, mēness un zvaigžņu motīvi, kas saistīti ar dzīves cikliskumu (atkārtošanās) un dabas spēkiem, piemēram, latviešu Saules zīme un seno grieķu Apollons (saules dievs).

 

Attēlā seno grieķu Apollons (saules dievs)

 

Saules simbols ir sastopams arī gan latviešu, gan slāvu kultūrā, kas simbolizē dzīves ritumu, mūžību un gaismu, abas kultūras savos ornamentos izmanto ģeometriskas formas, piemēram, trīsstūrus, taisnas un zigzag līnijas, lai izveidotu dekoratīvus rakstus ar simbolisku nozīmi.

 

 

Slāvu Dzīvības kokam ir līdzības ar latviešu Austras koku, tie simbolizē dzīvības spēku un cilvēka saikni ar garīgo pasauli.

 

 

 

 

Maoru simbolika ir plūstoša un saistīta ar jūru un mitoloģiju, bet Latvju raksti ir ģeometriski un saistīti ar saules ciklu. Abām kultūrām līdzīgi ir spirāles un viļņu raksti, kas simbolizē dabas spēkus.

 

 

Krusta motīvi, kas ķeltiem, piemēram simbolizē garīgo un dabisko pasauli un mūžību ir ļoti līdzīgs ar latviešu ugunskrustu (svastiku). Latviešu ugunskrusts vienmēr saistās ar dabas notikumiem un saules enerģiju, nevis reliģiskām dogmām, kā tas sastopams cittautu ornamentikā.

 

 

Svastika ir sastopama arī Indijas tautai.

 

 

Aizsardzības simboli dažādās kultūrās ir ļoti daudzveidīgi, un tiem visbiežāk piedēvē spēju aizsargāt pret ļaunumu, nelaimēm vai negatīvu enerģiju.

 

Dažādās kultūras izmanto ģeometriskus rakstus, piemēram latviešu Jumis un Ziemeļamerikas indiāņu Dzīvības aplis.