Ķīmisko pārvērtību gaitā vienas vielas pārvēršas par citām vielām. Ar citiem vārdiem sākot, izejvielas pārvēršas par reakcijas produktiem.
Gan izejvielas sastāv no ķīmisko elementu atomiem, gan reakcijas produkti arī sastāv no ķīmisko elementu atomiem.
Ķīmisko pārvērtību jeb ķīmisko reakciju gaitā atomi neiet zudumā un no jauna nerodas – cik katra ķīmiskā elementa atomu bija pirms reakcijas izejvielu sastāvā, tik šo elementu atomu ir arī pēc reakcijas produktu sastāvā.
Katram ķīmiskā elementa atomam ir noteikta masa. Ja jebkuras reakcijas gaitā katra ķīmiskā elementa atomu skaits nemainās, nemainās arī šo atomu masu summa.
To var pārbaudīt arī eksperimentāli.
Gan izejvielas sastāv no ķīmisko elementu atomiem, gan reakcijas produkti arī sastāv no ķīmisko elementu atomiem.
Ķīmisko pārvērtību jeb ķīmisko reakciju gaitā atomi neiet zudumā un no jauna nerodas – cik katra ķīmiskā elementa atomu bija pirms reakcijas izejvielu sastāvā, tik šo elementu atomu ir arī pēc reakcijas produktu sastāvā.
Katram ķīmiskā elementa atomam ir noteikta masa. Ja jebkuras reakcijas gaitā katra ķīmiskā elementa atomu skaits nemainās, nemainās arī šo atomu masu summa.
To var pārbaudīt arī eksperimentāli.
Piemēram, ja iepriekš nosver un pēc tam salej kopā vara(II) sulfāta šķīdumu un nātrija hidroksīda šķīdumu, novēro zilo nogulšņu veidošanos un konstatē, ka produktu masu summa sakrīt ar izejvielu masu summu.
Zem attēliem:
REAKCIJAS PRODUKTU MASU SUMMA = IZEJVIELU MASU SUMMA
Šī atziņa kalpo par pamatu ķīmisko reakciju vienādojumu sastādīšanai.